Moldova jau ir uz ceļa. Kā jums veicas ar asociācijas līgumu ar ES, kā to ieviešat praksē?
Asociācijas līgumu un vienošanos par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar ES mēs parakstījām, ratificējām un tas spēkā stājās aizvadītajā - 2014. gadā 1. septembrī. Man jums jāsaka, ka tas notika īstajā laikā, jo tieši tobrīd Krievija bija slēgusi tirgu Moldovas produktiem. No iepriekš ļoti diezgan svarīga ekonomiskās sadarbības partnera Krievija ir kļuvusi par valsti, ar kuru mums patlaban faktiski gandrīz vairs nav nekādu tirdzniecības sakaru.
Mēs joprojām uzskatām, ka šie liegumi ir pilnīgi nepamatoti. ES savukārt ir atvērusi tirgu Moldovas precēm, un tas ir noticis, pateicoties noslēgtajiem līgumiem. Mēs entuziasma pilni novērtējām jaunās iespējas, pirmkārt, tādēļ ka vairāk nekā trīs gadus bijām diskutējuši par nosacījumiem un mūsu vēlmes jau no paša sākuma bija ļoti ambiciozas. Otrkārt, mums ārkārtīgi bija nepieciešams tirgus Moldovas augstās kvalitātes produktiem.
Martāsanāksmē Briselē mēs sniedzām pirmo novērtējumu un varējām pavēstīt, ka iznākums ir pārspējis visas mūsu cerības. Kopš septembra, kad ES atvēra sava tirgus durvis, tā ir arī kļuvusi par mūsu galveno tirdzniecības partneri. Tagad vairāk nekā 55% no visa mūsu eksporta notiek uz ES un dažu mēnešu laikā tas ir audzis par 15%. Savukārt par vairāk nekā 4% audzis ES preču imports Moldovā.
Tam visam klāt Moldova ir palielinājusi preču kvalitātes standartus, kā to prasa arī ES tirgus, un tas ļoti motivē Moldovas ražotājus investēt gan kvalitātē, gan konkurētspējā. Raugoties nākotnē, tas viss vainagosies gan ar vēl lielāku mūsu preču eksportu uz Eiropas Savienību, gan ar labvēlīgāku ietekmi uz mūsu pašu pilsoņu veselību, kuri arī varēs baudīt daudz labākas kvalitātes produkciju. Līdz ar to, visu apkopojot, jāsaka, ka šis līgums un vienošanās ir bijusi gan Moldovas, gan ES abpusējs ieguvums. Šis būs viens no secinājumiem, kuru mēs izvirzīsim un par kuru runāsim Austrumu partnerības samitā Rīgā.
Ko jūs sagaidāt no Rīgas samita? Šo jautājumu uzdod arī jūsu premjerministram, kurš saka: „Ļaujiet mums turpināt strādāt.”
Es sagaidītu pareizu un godīgu līdzšinējā mūsu progresa novērtējumu, ko veiks visi politiskie līderi, un to, ka šajā novērtējumā būs ņemta vērā visu mūsu sešu Austrumu partnerības valstu atšķirīgā situācija.
Tad, kad 2009. gadā Austrumu partnerība sākās un vēlāk katra valsts izvēlējās savu ceļu, kas, manuprāt, ir jārespektē, Moldova stingri nostājās Eiropas virzienā, cenšoties izmantot visu, ko Austrumu partnerība piedāvā.
Moldova ir vienīgā, kura ir veikusi plašas reformas un izpildījusi visus nosacījumus iekšlietu un tieslietu jomā, lai kvalificētos vīzu režīma atcelšanai.
Aizvadītā gada 28. aprīlī šis lēmums stājās spēkā, un man jums jāsaka, ka tas darbojas izcili. Vairāk nekā 600 000 Moldovas iedzīvotāju šajā laikā ir izmantojuši iespēju brīvi ceļot uz ES. Tā bija liela iespēja, ko piedāvāja Austrumu partnerība, bet kas arī prasīja ļoti smagu darbu.
Moldova šajā ES integrācijas ceļā ir izdarījusi visvairāk. Es arī domāju, ka mana valsts šo saistību pildīšanas un uzticības dēļ būtu pelnījusi Eiropas perspektīvu. Tas ir mūsu mērķis un virziens, uz ko tiekties un kurp doties. Tā ir milzīga motivācija vispirms jau manas valsts sabiedrībai, un arī politiķiem neatslābt ar reformām, jo tas nav vienkārši.
Eiropas perspektīva īpaši jaunākajai Moldovas paaudzei sniedz gan cerību, gan vīziju, ka esam uz pareizā ceļa un, ja mēs tā turpināsim, tad Eiropas durvis mums būs atvērtas iespējamai dalībai ES.
Kad, jūsuprāt, jūs varēsiet pievienoties ES?
To ir grūti paredzēt. Tas viss būs atkarīgs no mums pašiem, cik ātri mēs veiksim reformas, kādi būs rezultāti, taču tas būs atkarīgs arī no ES. Tās līderi arī izlems to, kad būs gatavi paplašināšanās procesam. Ekonomikas un finansiālā, drošības situācija, reģionālais konteksts – ir jāņem vērā visi šie faktori. Pat tad, ja mēs neprognozējam nedz konkrētu gadu, nedz datumu, šī Eiropas integrācija Moldovai ir vienīgā iespēja modernizēties, celt dzīves standartus, pašiem pārmainīties uz stabilu, ekonomiski attīstību demokrātiju, kur respektē cilvēku tiesības un brīvību, kur ikviens izjūt vēlmi dzīvot un palikt un iesaistīties valsts attīstībā.
Kad mēs raugāmies uz tādām valstīm kā Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija, Slovākija vai mūsu kaimiņu Rumāniju, kura relatīvi nesen ir sākusi ES ceļu, mēs redzam, cik ļoti tās ir mainījušās ne tikai svarīgu infrastruktūras projektu, investīciju enerģijas drošībā, lauksaimniecībā dēļ, kas arī Moldovā ir ārkārtīgi svarīga joma, bet arī tajā, kā cilvēki sevi identificē, kā domā, kā veido savu nākotni. Cilvēkos vairs nav ievainojamības, nedrošības izjūtas, tā vietā ir izjūta par virzienu, piederību kopienai, kuru raksturo vienas un tās pašas vērtības, ideāli, drošības sistēma. Šī gan psiholoģiskā, gan arī fiziskā stabilitāte ir tas, kā ES redz arī Moldovas iedzīvotāji.
Tagad, kad bez vīzām varam ceļot uz ES, mēs to visu varam skatīt pašu acīm. Moldovā darbojas daudz un dažādu Eiropas programmu, īpaši jauniem cilvēkiem, piemēram, studentu apmaiņas programma „Erasmus Mundus”. Un tā ir iespēja visu izvērtēt pašiem un saprast, vai visi šie Eiropas integrācijas pūliņi ir tā vērti. Un galu galā mēs nonākam pie viena un tā paša secinājuma, ka tas ir vienīgais ceļš. Mēs esam eiropieši gan no ģeogrāfiskā, gan civilizācijas, vēstures, kultūras mantojuma, valodu un vērtību viedokļa.
Manuprāt, mūsu pievienošanās ES ir tikai laika jautājums.
Mēs šajā procesā neesam atstāti vieni, ES mums ļoti dāsni palīdz. Mēs patlaban esam lielākie ES palīdzības saņēmēji uz vienu iedzīvotāju ārpus ES robežām, un tagad šo palīdzību strukturē un vada noslēgtie līgumi.
Kādas patlaban ir jūsu attiecības ar Krieviju?
Šīs ir attiecības, kas no mana viedokļa, varēja būt arī labākas. Moldova vienmēr ir izrādījusi vēlmi saglabāt pragmatisku dialogu ar Krieviju, mēs esam bijuši atvērti dialogam visdažādākajos līmeņos. Mums ir vēsturiskas, tradicionālas saiknes. Lielākā daļa Moldovas iedzīvotāju joprojām runā krieviski.
Faktu, ka Krievija aizvēra savu tirgu tādēļ, ka mēs izlēmām par labu Eiropas integrācijai un tirdzniecībai ar Eiropas partneriem bez ierobežojumiem un barjerām, Moldovā uzskata par visai negodīgu rīcību. Ja nu tāda ir Krievijas puses izvēle, tad mēs, protams, tirgosimies ar tiem, kuri ir gatavi. Mēs esam ļoti priecīgi par ES iesaistīšanos un to, ka tagad tā ir mūs tirdzniecības partneris numur viens. Taču par spīti tam visam mēs joprojām paliekam atvērti sadarbībai ar Krieviju.
Esam atstājuši durvis atvērtas dažādiem divpusējiem līgumiem par migrāciju, humāno palīdzību un daudzām citām jomām. Ja Krievijas puse uz visām šīm idejām atbildēs pozitīvi, mēs esam gatavi veidot ļoti normālas, pragmatiskas attiecības.
Kā situācija Ukrainā ietekmē Moldovas ikdienu un noskaņojumu?
Tas ietekmē ikvienu un ne tikai šajā pasaules pusē. Ukraina ir liels kaimiņš austrumos un savulaik bija arī ievērojamākā tirdzniecības partnere. Tagad Ukraina cīnās par savas teritorijas nedalāmību. Diemžēl mēs esam zaudējuši Ukrainu kā tranzīta partneri, lai savas preces nogādātu tālāk Austrumos, jo kara darbības dēļ mums nācās mainīt ceļus.
Taču, kas attiecas un politisko un drošības sadarbību, mēs stingri stāvam par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, mēs nekad neatzīsim Krimas aneksiju, pieprasām nekavējošu Minskas vienošanās ieviešanu dzīvē.
Kad vien ir iespēja, mēs aizstāvam Ukrainu arī starptautiskajās organizācijās. Mēs to neuzskatām par abstraktiem jēdzieniem, tie ir ļoti svarīgi nosacījumi, kas būs derīgi mūžīgi.
Kā jūs cenšaties stāties pretī Krievijas varas izvērstajai propagandai medijos? Tā ir liela problēma Latvijā un redzu, ka arī Moldovā.
Tas mums ir ārkārtīgi būtisks jautājums. Moldova tiek uzskatīta par zemi ar pilnīgi brīvu mediju telpu. Tagad mēs esam nākuši pie secinājuma, ka ir ļoti svarīgi garantēt, ka mediji nes atbildību par to saturu, ko izplata. Šī problēma saasinājās īpaši aizvadītajā gadā, kad novembrī notika parlamenta vēlēšanas.
Mēs pamanījām, kā dažādi avoti spēj manipulēt ar sabiedrības domu un pat ietekmēt cilvēku izvēli. Varbūt ievērojāt, ka Moldovas parlamentārieši ir ierosinājuši diskusiju par virkni grozījumu likumā par audiovizuālajiem medijiem, kas paredz stingrākus nosacījumus mediju atbildībai par informācijas kvalitāti.
Šī ideja ir tikusi plaši apspriesta gan sabiedrībā, gan medijos jau no pirmā problēmas parādīšanās brīža, tādēļ šāda ideja par likuma grozījumiem nāk tieši laikā. Tagad šīs idejas ļaus apspriest arī sabiedrībai un ekspertiem, lai galu galā kādu dienu tās pārtaptu likumā, taču lai nekādā gadījumā netiktu pārkāpta izteikšanās brīvība.
Par Piedņestru. Kā attiecību tuvināšana ar ES un sadarbības līgums ietekmēs Moldovas attiecības ar šo arvien neatrisinātā iesaldētā konflikta teritoriju?
Domāju, ka tam būs ļoti pozitīvs efekts. Piemēram, tāds jau ir bezvīzu režīmam, kas palīdz cilvēku reintegrācijā. Vairāk nekā 75 000 Piedņestras iedzīvotāju jau ir pieprasījuši un saņēmuši Moldovas biometriskās pases. Viņi par labu Moldovas pilsonībai atteicās no Krievijas vai Ukrainas pilsonības, jo šīs divas valstis nepieļauj dubultpilsonību. Domāju, ka līdzīgus pakāpeniskus un ļoti konkrētus ieguvumus jutīsim arī turpmāk. Šis ir vislabākais veids un stratēģija, kā atkal apvienot valsti un cilvēkus. Integrācija ES mums dod šo unikālo iespēju. Un ir piemēri, kas pierāda, ka tas tiešām strādā.
Vai jūs jūtat, ka arī Moldovas sabiedrība domā līdzīgi?
Jā, pat šodien es apmeklēju konferenci par to, kā notiek valdības sadarbība ar pilsonisko sabiedrību. Mums tā ir ļoti attīstīta un darbīga. Tā kā biju sarunu vedēja no Moldovas puses par pievienošanos asociācijas līgumam, tad centos arī šajās sarunās iesaistīt nevalstiskās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kam bija ļoti būtiska loma. Tagad, kad līgums ir noslēgts un jāievieš dzīvē, šī loma ir vēl svarīgāka, jo organizācijām jāseko līdzi, vai visas saistības tiek pildītas. Es sacītu, ka Moldovas sabiedrības lielākā daļa tic un atbalsta šīs reformas.
Neslēpšu, ka ir daļa sabiedrības, kas joprojām ir atturīga vai arī nav pietiekami vai nepareizi informēta, ja atgriežamies pie tēmas par Kremļa propagandu medijos. Un tas spilgti parādās vēlēšanās. Tāpēc tagad ir ārkārtīgi svarīgi runāt ar sabiedrību, izskaidrot cilvēkiem Eiropas integrācijas ieguvumus, raudzīties uz citu valstu piemēru. Manuprāt, vislabākais arguments visam šim procesam ir reformu veiksmes stāsti paši par sevi, piemēram, jau pieminētais bezvīzu režīms. Mums ir labi piemēri, un mēs esam pilnīgi gatavi un apņēmušies turpināt šo ceļu.
