Panorāma

Rīgā jauna nekustamā īpašuma nodokļa kārtība

Panorāma

Panorāma

Austrumu partnerības samita centrā Ukraina

Austrumu partnerības samita fokusā situācija Ukrainā, Moldovā un Kalnu Karabahā

Karaspēka pulcēšana pie Ukrainas robežas, gāzes cenu krīze Moldovā un Kalnu Karabahas konflikta sekas ir tikai daži no jautājumiem, kas šodien tiek apspriesti Briselē. Tur notiek Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samits, kas dod iespēju 27 bloka valstu līderiem klātienē satikties ar Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas politisko vadību.

Austrumu partnerības samitā uzmanības lokā situācija Ukrainā, Moldovā un Kalnu Karabahā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Dažas no svarīgākajām sarunām šajā Austrumu partnerības samitā notiek nevis lielajā sanāksmju telpā, bet gan pirms un paralēli šim pasākumam. Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim notika saruna ar Francijas prezidentu un jauno Vācijas kancleru.

Sarunas bija par situācijas noregulējumu Austrumukrainā un Krievijas arvien agresīvāko politiku, kas pat pēc Rietumu izteiktajiem brīdinājumiem un sankciju draudiem nav mainījusies. 

Attiecības starp Kijevu un jauno Vācijas valdību līdz šim bijušas saspīlētas, jo Ukraina pārmet Berlīnei ieroču piegāžu bloķēšanu caur NATO, bet Vācija runā par dialoga nepieciešamību ar Krieviju. Tas, protams, Ukrainu ir satraucis.

Savukārt Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels otrdienas vakarā pie viena galda nosēdināja Armēnijas un Azerbaidžānas līderus. Kā zināms, vēl nesen starp abām pusēm norisinājās militārs konflikts. Tagad tikšanās ilga četras ar pusi stundas.

Mišels sacīja, ka tikšanās laikā ir izdevies panākt arī dažus konkrētus  rezultātus.

Viņš norādīja: "Piemēram, jautājumā par dzelzceļu šovakar tika panākta vienošanās, jo bija pilnīgi skaidrs, ka viņiem ir līdzīga izpratne par to, kas ir nepieciešams, lai atvērtu šīs satiksmes līnijas. Jautājumā par lielceļiem, kas arī ir būtisks temats, mēs esam identificējuši jautājumus, pie kuriem mums ir jāstrādā tuvējā un vidējā termiņā."

Eiropas Komisija paziņoja par ārkārtas atbalstu Moldovai, kas ir saskārusies ar pamatīgu krīzi gāzes cenu pieauguma dēļ. Par to pēc tikšanās paziņoja Moldovas prezidente Maija Sandu un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

"Mēs nodrošinām 60 miljonus eiro, lai atsvērtu augošo gāzes cenu ietekmi uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem Moldovā. Mūsu diskusijās Austrumu partnerības samitā mēs runāsim ne tikai par šiem jautājumiem, bet arī par tādiem jautājumiem kā cīņa ar pandēmiju, saspīlējumiem reģionā un par mūsu ekonomikas un investīciju plānu Austrumu partnerības reģionā," viņa teica.

Savukārt Sandu norādīja: "Eiropas Savienības atbalsts ir ļoti būtisks mūsu attīstībai. Eiropas Savienības atbalsts nāk kā palīdzīga roka, kad mums to ļoti vajag. Enerģētikas krīze ir šāds piemērs. Nauda, ko mēs tagad saņemsim, tiks novirzīta visneaizsargātākajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Mēs arī esam apņēmības pilni turpināt sadarbību ar jums, lai mums nebūtu jāsaskaras ar šādām situācijām nākotnē."

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka šobrīd svarīgākais ir sniegt ne tikai materiālu, bet arī simbolisku atbalstu reģionam un parādīt, ka šīs valstis kādreiz var iestāties blokā, ja tās būs gatavas īstenot reformas.

Kariņš norādīja: "Nav runa par to, ka viņas kļūtu rītdien vai parītdien par ES dalībvalstīm, tik vienkārši tas nenotiek, bet, ka tas virziens tiek atbalstīts. Jo mēs pasaulē šobrīd redzam, ka tā izvēle starp autokrātiju un demokrātiju kļūst aizvien skaudrāka. Šīs ir valstis, kas grib iet un iet demokrātijas ceļu – mums ir viņiem jāpalīdz."

"Nav tā, ka ir melns un balts – vai nu ir, vai nu nav. Tas ir process, un šīs valstis iet tajā virzienā. Neapšaubāmi, ka viņām ir izaicinājumi, bet mums taču jāatceras arī, kā mums gāja, kā mums šodien ir un kā bija pirms 20–30 gadiem. Tomēr ir kā diena un nakts. Es domāju, ka šīm valstīm ir tas pats. Mēs zinām, ka, ja šīs ceļš tiek iespējināts, tad sabiedrība var ievēlēt, tajā skaitā politiķus, kas īsteno nepieciešamās reformas. Mums ir jādod viņiem šī iespēja," viņš sacīja.

Eiropas Savienība piedāvā arī būtisku finanšu un ekonomikas atbalstu Austrumu partnerības valstīm ar mērķi padziļināt sadarbību ar šo reģionu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt