Turcijas amatpersonu vizīte Briselē notika laikā, kad Ankaras attiecības ar Berlīni kļūst arvien saspīlētākas. No vairākiem vācu politiķiem izskan pat aicinājumi pārtraukt iestāšanās sarunas ar šo valsti, jo žurnālistu un nevalstisko organizāciju darbinieku aresti ir kļuvuši par masveida parādību. Tomēr pēc sarunas ar Turcijas ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu Mogerīni norādīja, ka par spīti visām problēmām Turcija ir un paliek ES kandidātvalsts.
“Mēs redzam ļoti satraucošu tendenci, ka Turcijā tiek arestēts liels skaits demokrātiskās opozīcijas pārstāvju, arī žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti.
Tādēļ šoreiz, tāpat kā daudzreiz iepriekš, mēs esam pasvītrojuši, ka mūsu sadarbībai un dialogam ir jābalstās uz konkrētiem soļiem likuma varas un pamatbrīvību jomā, kā arī uz divpusējām attiecībām starp katru no ES dalībvalstīm,” norāda Mogerini.
Kā zināms, pavisam nesen tika aizturēts starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Amnesty International” Turcijas nodaļas direktors. Tādēļ, pirms sēsties pie galda ar Ankaras delegāciju, Mogerīni sarīkoja tikšanos ar “Amnesty International” ģenerālsekretāru Salilu Šetiju un tika nofotografēta ar gandrīz miljons iedzīvotāju parakstīto petīciju ar prasību atbrīvot apcietinātos cilvēktiesību aktīvistus.
Atbildot uz izteikto kritiku, Turcijas ārlietu ministrs Čavušoglu sacīja, ka “Amnesty International” ir starptautiski pazīstama organizācija, ar kuru viņiem nekad neesot bijis problēmu. Tomēr atsevišķi tās darbinieki sastāvot garīdznieka Fetulla Gulena kustībā, ko Turcija uzskata par teroristisko organizāciju. Šo saistību pierāda tas, ka vienam no viņiem mobilajā telefonā ir bijusi aplikācija, ko izmanto saziņai šīs organizācijas biedri. Līdzīgi Čavušoglu izteicās arī par arestētajiem žurnālistiem.
“Mums būtu jānošķir terorisms no politiskā aktīvisma un žurnālistikas. Ir ļoti būtiski redzēt atšķirības starp šīm parādībām.
Mēs esam gatavi sniegt mūsu Eiropas kolēģiem visu nepieciešamo informāciju šajā jautājumā. Esam to darījuši arī iepriekš. Tāpat mēs cieši sadarbojamies arī ar Eiropas Padomi,” pauž Čavušoglu.
Tajā pašā laikā Turcijas ārlietu ministrs pārmeta Eiropas valstīm dubultstandartu piemērošanu pret viņa valsti, jo Franciju neviens nav tik asi kritizējis par ārkārtas stāvokļa ieviešanu kā Turciju. Kā zināms, Ankara pasludināja ārkārtas stāvokli pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma. Tāpat Turcijas delegācija atgādināja, ka šobrīd nenotiek progress bezvīzu režīma ieviešanā, ko ES solīja, parakstot vienošanos par bēgļu plūsmas apturēšanu.
Tomēr gan Mogerīni, gan paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns pasvītroja, ka Turcija līdz šim vēl nav izpildījusi visas nepieciešamās prasības, lai bezvīzu režīms tiktu ieviests. Tāpat ir grūti iedomāties, ka esošajā situācijā, kad Eiropa ir satraukta par demokrātijas pasliktināšanos Turcijā, varētu tikt atvērta arī kāda jauna iestāšanās sarunu sadaļa.
Turcijā joprojām ir arestēti un gaida tiesu ap 50 000 cilvēku, kuri tiek apsūdzēti par saistību ar apvērsuma rīkotājiem.
