Vācijas ciematu Modlaroitu reiz pilnībā uz pusēm sadalīja Berlīnes mūris. Šī siena ciematu daļēji sadala joprojām, tomēr tas ir atgādinājums, ka cilvēkus nevar ierobežot ar sienu palīdzību. Šodien mūris Modlaroitā ir kā atgādinājums par vienu no saspringtākajiem posmiem Vācijas vēsturē.
Šodien šajā pilsētiņā ir palikušas tikai 15 mājas, kurās dzīvo aptuveni 50 cilvēki. Tomēr šim ciematam ir divi mēri un dažādi pasta indeksi.
Lai arī Berlīnes mūris tika uzbūvēts 1961. gadā, Modlaroitā mūris tika uzbūvēts deviņus gadus ātrāk. Tā kā ciemata rietumu daļa nonāca amerikāņu, bet austrumu daļa – padomju kontrolē, tas tika darīts, lai atturētu iedzīvotājus no pārbēgšanas. Šeit tika izbūvēti arī sargtorņi, novilktas dzeloņstieples un izvietotas mīnas, lai nevienam neizdotos nelegāli šķērsot robežu. Laika gaitā Modlaroita ieguva “mazās Berlīnes” palamu.
"Es uzaugu Rietumberlīnē, bērnībā visu laiku redzēju mūri. Tajā laikā par to nedomājām, jo mēs nezinājām, vai var būt arī citādāk.
Kad mūris krita, sapratām, cik patiesībā traki tas bija. Bija skaidrs, ka nevar uzcelt mūri, lai norobežotu cilvēkus un idejas.
Šādas sienas sadala lietas, kas patiesībā labi sader kopā," teica Modlaroitas apmeklētāja no Berlīnes Sabīne Herkta.
Agrāk šajā ciematā dzīve bija ļoti sarežģīta. Lai nokļūtu no vienas mājas uz otru, kas atradās mūra otrā pusē vien 80 metru attālumā, bija nepieciešams veikt vismaz četru stundu ilgu ceļu ar oficiālu robežas šķērsošanu. Mūsdienās tā vairs nav problēma, jo vairs nav mūra, kas ierobežotu iedzīvotāju pārvietošanos.
Tomēr 65 nošķirtības gadi ir atstājuši savu ietekmi – nelielā ciematiņa abās pusēs ir atšķirīgi dialekti, un nenoliedzami, šis mūris izmainījis nevienu vien dzīvi. Mūsdienās nelielā ciematiņa iedzīvotāji ir kļuvuši vienotāki. Tomēr šeit redzami arī divi sargtorņi, kas atgādina par pagātni, kas uz visiem laikiem izmainīja nelielo pilsētiņu.
