ĪSUMĀ:
- Mjanmā traucēta interneta darbība.
- Aktīvisti aicina noteikt ieroču embargo pret Mjanmu.
- Rietumvalstu spiedienam maza ietekme, vajadzīgs Japānas atbalsts.
- Mjanmā ir ap 400 politieslodzīto.
Par spīti šiem draudiem protesti turpinās un cilvēktiesību aktīvisti aicina starptautisko sabiedrību spert izlēmīgus soļus. Eksperti atzīst – ar Rietumu sankcijām vien nebūs pietiekami, jo to ietekme uz Mjanmas ekonomiku ir salīdzinošo neliela.
Nu jau divas nedēļas apritējušas kopš Mjanmas militārā apvērsuma. Par spīti pieaugošajai militārpersonu un bruņutehnikas klātbūtnei Mjanmas lielākās pilsētas Jangonas ielās, nerimstas arī apvērsuma pretinieku rīkotās protesta akcijas. Pagājušajā naktī uz astoņām stundām valstī faktiski tika atslēgts internets, taču rīta stundās tā darbība pakāpeniski tika atjaunota. Neilgi pēc tam atjaunojusies arī protestētāju, īpaši studentu, aktivitāte. Kā norāda cilvēktiesību aktīvisti, protestu dalībnieku rīcība ir apbrīnojama, jo nevienam nav skaidrs, vai pēcpusdienā nesekos arests.
Kā intervijā televīzijas sabiedrībai “France 24” norāda Lielbritānijā bāzētās grupas “Burma Campaign UK” aktīviste Vai Hnin Pvint Tona, protestu dalībniekus iedrošina starptautiskā uzmanība, taču valstu un starptautisko organizāciju rīcībai būtu jābūt daudz izlēmīgākai:
“Kopš pirmā februāra Mjanmas vadība ir darījusi visu iespējamo, lai apspiestu cilvēkus. Tāpēc arī starptautiskajai sabiedrībai būtu jāliek lietā dažādas metodes. Piemēram, sankcijas pret militāriem uzņēmumiem nodarītu ļoti smagu triecienu, un šāda starptautiskās sabiedrības reakcija tiktu uztverta ļoti nopietni. Protams, var pastiprināt diplomātisko spiedienu. Ļoti nozīmīgs būtu arī ieroču embargo. Diemžēl, starptautiskā sabiedrība pašlaik tikai novēro situāciju un nāk klajā ar paziņojumiem, taču tas ne pārāk palīdz mūsu cilvēkiem, kuri riskē ar savām dzīvībām cilvēktiesību un demokrātijas dēļ.''
Nedēļas nogalē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pauda dziļu satraukumu par Mjanmā notiekošo, aicinot dalībvalstis izmantot gan kopējās, gan divpusējās ietekmes sviras, lai aizsargātu Mjanmas iedzīvotāju cilvēktiesības un pamatbrīvības. Kā norāda Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra pētnieks Gregorijs Polings, starptautiskās sankcijas no ASV un Eiropas Savienības puses, protams, ir apsveicamas, taču bez Āzijas valstu iesaistīšanās ar tām nepietiks.
“Šis faktors jau tiek ņemts vērā. Ģenerālis Mins Auns Hlains pilnīgi noteikti rēķinās, ka viņš nevar ceļot uz ASV, investēt tur vai iegādāties īpašumus. Taču ne ASV, ne Eiropa nav nozīmīgi spēlētāji Mjanmas ekonomikā, bet Ķīna, Japāna, Singapūra un Taizeme gan. Tāpēc galvenais jautājums ir, ko darīs Japāna, jo tā ir vienīgā no šiem ietekmīgajiem spēlētājiem, kas pret ģenerāļiem varētu ieviest ekonomiskas sankcijas.”
Vienlaicīgi ir kļuvis zināms, ka Mjanmas demokrātiskās kustības līderei Aunai Sanai Su Čī ieslodzījumā būs jāpavada vēl vairākas dienas un viņas tiesāšana attālināti ir gaidāma trešdien. Politisko ieslodzīto palīdzības asociācijas pārstāvji aprēķinājuši, ka pašlaik Mjanmā par politieslodzītajiem var uzskatīt aptuveni 400 cilvēku. Apvienoto Nāciju Organizācija aicinājusi ģenerāļus atļaut ANO īpašai sūtnei Kristīne Šrānerei Burgenerei apmeklēt Mjanmu un novērtēt situāciju klātienē. Pagaidām atbilde uz šo aicinājumu nav saņemta.
KONTEKSTS:
Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
