Izteikts vardarbības uzliesmojums Mjanmas Rahainas provincē ir novērots pirmo reizi kopš demokrātisko spēku uzvaras parlamenta vēlēšanās 2015. gadā, kā arī pirmo reizi kopš pamiera noslēgšanas starp karojošajiem etniskajiem grupējumiem. Lai arī Nacionālā demokrātijas līga tagad kontrolē vairākumu valsts parlamentā, līdz šim valdošā militārā vadība joprojām saglabā milzīgu ietekmi valsts politiskajā dzīvē.
Pagājušās nedēļas nogalē kārtējo reizi tika saņemtas satraucošas ziņas no Rahainas provinces, kurā dzīvo aptuveni miljons rohingjas musulmaņu.
Šī skaitliski lielā kopiena nekad nav tikusi atzīta par Mjanmas pilsoņiem, bet vairāk par nelegālajiem imigrantiem no kaimiņos esošās Bangladešas, lai arī šajā valstī ir dzīvojusi gadu desmitiem.
Arī Bangladešas valdība atsakās reģistrēt simtiem tūkstošus rohingju bēgļus, kuri dzīvo tās robežas pusē.
Pagājušajā mēnesī pēc koordinētiem uzbrukumiem, kuros dzīvību zaudēja deviņi policisti, saspīlējums starp musulmaņu un budistu kopienām ir pieaudzis. Pēc šī incidenta valsts armija ir sākusi plašas operācijas Rahainas provincē, nogalinot vismaz 130 cilvēkus. Aktīvisti paziņojuši, ka ir nodedzināti simtiem dzīvojamo māju, turklāt armijas karavīri tiek apsūdzēti civiliedzīvotāju slepkavībās un izvarošanās, taču valdība savu saistību ar šiem incidentiem noraida. Tā kā armija ir liegusi piekļuvi šim štatam gan starptautisko palīdzības organizāciju pārstāvjiem, gan žurnālistiem, objektīvu informāciju par tur notiekošo saņemt ir ļoti grūti.
Armijas oficiālie paziņojumi liecina, ka rohingjas paši dedzinot savus ciematus, lai pievilinātu valdības spēkus un pēc tam ar tiem izrēķinātos.
Premjerministres Aunas Sanas Su Čī valdība ir izveidojusi īpašu komisiju situācijas izvērtēšanai, taču pati premjerministre, kas „de facto” ir arī īstā valsts līdere, notiekošo īpaši nav komentējusi.
Kā ārvalstu informācijas aģentūrām paziņojuši vietējo kopienu pārstāvji, bēgot no vardarbības, daudzi no rohingjas musulmaņiem ir devušies bēgļu gaitās, meklējot patvērumu Bangladešā. Galvenokārt pie Bangladešas robežas ir sapulcējušās sievietes ar bērniem, kam vairs neesot kur atgriezties. Bangladešas varas iestādes gan bēgļus sūtot atpakaļ, uzskatot tos par ekonomiskiem migrantiem, kuri ierodas valstī darba vai aprūpes meklējumos.
Dziļu satraukumu par Mjanmā notiekošo paudis arī bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, kurš norādījis, ka pēdējā laika vardarbība iezīmē sākumu jaunam nestabilitātes periodam un jaunam pārvietoto personu vilnim. Pēc viņa vārdiem, visām kopienām ir jāatturas no vardarbības, savukārt drošības iestādēm ir jādara viss iespējamais, lai viņu darbība atbilstu likumu normām. Iepriekš Apvienoto Nāciju Organizācija ir atzinusi rohingju musulmaņus par vieniem no visā pasaulē visvairāk vajātajiem cilvēkiem.
Taču tā vien liekas, ka šim konfliktam drīza atrisinājuma nebūs, jo naids pret rohingjām Mjanmā ir ļoti izplatīts, un valdības un armijas īstenoto politiku pret šo kopienu atbalsta pārliecinošs vairākums sabiedrības.
Turklāt gaidāms, ka sadursmes varētu tikai pastiprināties, jo armija plāno apbruņot Rahainas štatā dzīvojošos arakaniešu budistu kaujiniekus, kuri arī sevi uzskata par šīs zemes pamatiedzīvotājiem.
