Ševardnadze miris pirmdien ap pusdienlaiku pēc ilgstošas slimošanas.
Eduards Ševardnadze dzimis 1928.gada 25.janvārī, no 1948.gada kāpis pa karjeras kāpnēm Padomju Savienības Komunistiskās partijas struktūrās.
No 1965. līdz 1972.gadam Ševardnadze bija Gruzijas iekšlietu ministrs, bet no 1972. līdz 1985.gadam - Gruzijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs.
1985.gadā Ševardnadze iecelts par Padomju Savienības ārlietu ministru, viņš bija pēdējais, kas ieņēma šādu amatu pirms PSRS sabrukšanas. Strādājot kopā ar pēdējo padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbačovu, Ševardnadze devis lielu ieguldījumu aukstā kara saspīlējuma samazināšanā, atklātības, atkušņa un perestriokas procesu ieviešanā Padomju Savienībā.
1990.gada 20.decembrī Ševardnadze, runājot PSRS Tautas deputātu kongresā, brīdināja par diktatūras draudiem Padomju Savienībā un negaidīti paziņoja par demisiju.
Ševardnadze nodzīvojis it kā trīs dzīves: kā komunistiskās partijas funkcionārs, kā perestroikas un jaunas domāšanas veidotājs un kā neatkarīgās Gruzijas līderis.
Tāpat kā viņa patronu Mihailu Gorbačovu, Ševardnadzi vairāk ciena un novērtē ārvalstīs nekā dzimtenē. Vieni uzsver, ka viņš neizbēgami sabojāja visu, kam ķērās klāt, otri – ka viņa vēsturiskos nopelnus cilvēce neaizmirsīs. Par Gruzijas valsts vadītāju Ševarnadze kļuva 1995. gadā, tiklīdz pēc PSRS sabrukuma tur tika atjaunots prezidenta amats.
Tomēr viņa vadībā valstij neizdevās novērst nabadzību un korupciju, un 2003. gadā Mihaila Saakašvili vadītās "rožu revolūcijas" laikā Ševardnadze atkāpās no prezidenta amata. Pēc tam viņš vairs neiesaistījās lielajā politikā, dzīvoja Tbilisi un rakstīja memuārus. Būdams Gruzijas prezidenta amatā, Ševardnadze piedzīvojis divus atentāta mēģinājumus.
