Ukrainas bruņotajiem spēkiem reālistiskas iespējas pārraut Krievijas aplenkumu Mariupoles pilsētai pašlaik neesot. “Ukrainas spēkiem nav pietiekoši liela grupējuma tuvumā, pie Mariupoles. Viņi veidoja vairākās vietās – pie Zaporižjas un vēl kaut kur. Bet visi šie spēku grupējumi gan skaitliski, gan kaujas jaudā nav tik spēcīgi, lai pārrautu krievu aizsardzības līnijas un nokļūtu līdz Mariupolei,” skaidroja Rajevs.
Viņš arī vērsa uzmanību uz to – kad Krievijas spēki dosies prom no pilsētām, Krievija pret tām pielietos aviācijas spēkus. Un tas nodarīs ļoti būtiskus zaudējumus, pirms Ukrainas spēki spēs pietuvoties pie pilsētas.
“Tā ka diemžēl sliktais scenārijs šeit ir tāds. Mariupoles aizstāvjiem jāturas pašiem un jāpaļaujas šobrīd tikai uz sevi,” piebilda Rajevs.
Līdz ar to vienīgā cerība ir humānie koridori cilvēku evakuācijai, apliecināja bijušais NBS komandieris, atvaļinātais ģenerālmajors Juris Maklakovs.
Tiesa, arī humāno koridoru iespējas šajā gadījumā Rajevs vērtēja kā mazas: “Protams, sarunas, kas notiek augstākajā līmenī, ir ļoti svarīgas. Bet tad, kad tieši tiek diskutēts par humānajiem koridoriem, ļoti svarīgi, kādas ir iespējas kontaktēties komandieriem uz zemes no pretējām pusēm. Ja viņi savstarpēji var sarunāt, tad jebkuru humāno koridoru jebkurā vietā var atvērt. (..) Mariupolē sanākuši divi spēki, kas viens otru neieredz jau astoņus gadus, un tagad viņiem ir iespēja izrēķināties vienam ar otru. Tā ir pašpasludinātās Doneckas “tautas republikas” armija un “Azova” vienība. Un šie divi spēki savā starpā nesarunāsies un cīnīsies līdz beigām.”
Līdz ar to Rajevs prognozēja tikai ļoti negatīvus scenārijs attiecībā uz Mariupoli, kurā pastāv bažas par humāno katastrofu.
Tāpat viņš skaidroja, kāpēc Ukrainas spēkiem ir svarīgi noturēt aizsardzību ikvienā vietā, kur koncentrējas lielāki spēki. Krievijai kādā pilsētā gūstot uzvaru, atbrīvojas resursi, ko pārvirzīt uz citām vietām Ukrainā. Turpretī Ukraina šādā scenārijā zaudē savus spēkus.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Viens no Krievijas smagāko uzbrukumu mērķiem Ukrainā ir ostas pilsēta Mariupole, kas atrodas Azovas jūras krastā un kurā dzīvo ap pusmiljona iedzīvotāju. Krievijas armija šonedēļ bombardēja Mariupoles teātri, kurā glābās vairāki simti bez mājām palikušu cilvēku.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
