Tā sauktā Dublinas regula paredz, ka migranti jādeportē uz to Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā viņi reģistrējušies vispirms.
Regulas darbību Vācija migrācijas krīzes karstākajā punktā - 2015.gadā bija apturējusi, bet vēlāk pakāpeniski atjaunoja.
Regula uzliek vislielāko slogu Vidusjūras valstīm, galvenokārt Itālijai. Itālija pagaidām nav piekritusi Vācijas kancleres Angelas Merkeles ierosinājumam vienoties par bēgļu atpakaļuzņemšanu, tāpēc deportāciju gadījumā piedraudējusi slēgt lidostas, līdzīgi kā tā jau darīja ar ostām.
Tas izraisījis saspīlējumu Itālijas un Briseles attiecībās. Itālija piedraudējusi apturēt iemaksas Eiropas Savienības budžetā.