Uz Venecuēlas valdības un opozīcijas sarunu atklāšanas ceremoniju, kas notika Mehiko Nacionālajā antropoloģijas muzejā, personīgi neieradās ne prezidents Nikolass Maduro, ne opozīcijas līderis Huans Gvaido. Maduro no varas atteikties negrasās un joprojām nav zaudējis institūciju un bruņoto spēku uzticību. Tikmēr Gvaido ir zaudējis parlamenta spīkera amatu pēc parlamenta vēlēšanām decembrī, kuras opozīcija boikotēja. Abu pušu pārstāvji parakstīja vienošanos oficiāli sākt dialogu, kurā vidutāja lomu spēlē Norvēģija, bet norises vietu nodrošina Meksikas valdība.
Maduro vēl pirms sarunām komentējis: “Prezidenta Andresa Manuela Lopeza Obradora valdība ir piedāvājusi Meksiku kā uzņemošo valsti. Un mums ir Meksikas atbalsts šīm miera sarunām ar Gvaido opozīciju.”
Puses vēlreiz tiksies 30. augustā, lai apspriestu septiņu punktu darba kārtību. Tajā nav ietverts jautājums par Maduro demisiju. Opozīcija apsūdz Maduro, ka viņš 2018. gadā krāpnieciski pārvēlēts par prezidentu. Gvaido, kurš 2019.gadā kā parlamenta spīkers pasludināja sevi par valsts prezidentu, vēlas garantijas par reģionālo vēlēšanu apstākļiem un skaidru programmu prezidenta vēlēšanām, kā arī politieslodzīto atbrīvošanu.
Savukārt Maduro vēlas, lai tiktu atceltas sankcijas, atzītas visas „likumīgās Venecuēlas varas iestādes” un lai opozīcija atteiktos no vardarbības. Venecuēlas valdība arī vēlas, lai sarunās pievienotos visas opozīcijas partijas. Savienotās Valstis mudina Maduro nodrošināt godīgas vēlēšanas, ja prezidents vēlas izmaiņas pret viņa valsti vērsto sankciju politikā. Pirms sarunām Maduro gan uzsvēra, ka viņa valsts pie sarunu galda došoties neatkarīgi un nepakļausies ASV šantāžai vai draudiem.
Tiek prognozētas grūtas sarunas, ar grūti paredzamu iznākumu. Vairāki analītiķi norāda, ka opozīcija joprojām ir sašķelta, bez efektīvas stratēģijas un ar vāju atbalstu. Tieši tas varot būtiski kaitēt sarunām, liedzot panākt opozīcijai vēlamu rezultātu. Kā norādījis sociologs Tulio Ernandezs, dialogam vajadzētu notikt, jo abas puses saskaras ar neveiksmēm. Tiesa, apstākļi esot līdzīgi iepriekšējām sarunām, kurās progress netika panākts. Pēc viņa domām, valdība pirms sarunām nekādu labo gribu neizrādot. Tieši pretēji, represijas vēl vairāk esot pastiprinājušās, jo pirms dažām nedēļām ticis arestēts opozicionārs Fredijs Guevara, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvis, kurš nosodījis bruņotos grupējumus no Kolumbijas. Tiek uzskatīts, ka Maduro valdība nodrošina drošu patvērumu kaimiņvalsts kreiso partizānu grupām.
Politilogs Pedro Uručurtu savukārt uzskata, ka sarunām var patraucēt to uzņēmēja Meksika. Proti, tās prezidents ir visai atbalstošs pret Venecuēlas valdību un saskata ideoloģisku tuvību ar Venecuēlas režīmu. Pēc Uručurtu domām, šīs neesot 100% īstas sarunas, jo Meksika noteikusi darba kārtību, lai novērstu elementus, kas varētu izdarīt spiedienu uz Venecuēlas valdību vēl pirms sarunu sākuma.
