Apvienoto Nāciju Organizācijā ir nerakstīts likums, ka ģenerālsekretāriem rotācijas kārtībā ir jānāk no dažādiem reģioniem. Patlaban amatā esošais, bijušais Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns ir no Āzijas, un saskaņā ar šo neoficiālo vienošanos viņa sekotājam būtu jābūt no Eiropas. Ārvalstu presē ik pa laikam ir parādījušās spekulācijas par to šobrīd sabiedrībā redzamu cilvēku vārdiem, kas potenciāli varētu pretendēt uz šo amatu.
Dzirdēts, ka augsto amatu varētu iegūt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Šikorskis, un kā britu preses raksta, interese varētu būt arī iepriekšējam Lielbritānijas ārlietu sekretāram Deividam Milibendam, kurš ir paziņojis, ka pārceļas uz Ņujorku, lai vadītu Starptautisko glābšanas komiteju, vienu no vadošajām humānajām organizācijām pasaulē. Tas, kā norāda britu mediji, ļaus Milibendam kļūt par vienu no dzirdamākajām balsīm debatēs par Sīrijas krīzes risināšanu, taču tikpat labi tas var kļūt arī par tramplīnu uz ANO vadītāja krēslu. Taču cīņa jebkurā gadījumā būs ļoti smaga, īpaši starp Rietumeiropas un Krievijas atbalstītajiem kandidātiem, secina angļu prese, galu galā norādot, ka kopš dzelzs priekškara krišanas, Austrumeiropas reģions ir ieguvis pietiekamu svaru un nekad līdz šim amatā nav bijis neviens no šīs pasaules daļas.
Šobrīd ANO procesiem ļoti pietuvināts ir arī attīstības komisārs Andris Piebalgs, kurš ir iecelts par ANO augsta līmeņa darba grupas "Tūkstošgades attīstības mērķu programma pēc 2015. gada" vadītāju. Viņš iespēju par to, ka par ANO ģenerālsekretāru varētu kļūt cilvēks no Austrumeiropas, iespējams, pat Baltijas, un, iespējams, pat viņš pats, uzskata par maz ticamu, norādot par milzīgo interesi no citām, ietekmīgākām valstīm.
Piebalgs Austrumeiropu neizslēgtu, jo austrumeiropietis vienmēr tiks uzskatīts kā eiropietis. Eiropai būtu jāizvirza kāds viens, stiprs kandidāts, kas būtu nācis no Austrumeiropas. Tikai šādā veidā būtu iespējams šo procesu ietekmēt.
Jāatgādina, ka uz ANO ģenerālsekretāra amatu iepriekš startējusi arī bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, taču līdera gods tika pārstāvim no Āzijas - Banam Kimūnam. Politoloģe Žaneta Ozoliņa norāda, ka tieši Vairas Vīķes-Freibergas kandidēšanu pavadīja jaunas diskusijas par to, ka amatā iepriekš nekad nav bijusi sieviete un cilvēks no Austrumeiropas. Ozoliņa apgalvo, ja grib izdarīt secinājumus, kas iegūti no iepriekšējās pieredzes, tad šīs cerības ir ļoti nelielas. No otras puses nevar noliegt to, ka pēdējo gadu laikā Centrālās un Austrumeiropas loma pasaulē pieaug, gan to, kas saistīts ar enerģētiskiem jautājumiem, gan caur piedalīšanos palīdzības sniegšanā. citām valstīm.
Politoloģe norāda, ka svarīga nozīme ir ne tikai faktam, ievēl vai neievēl, bet arī procesam kā tādam. Pēc politoloģes vārdiem, Latvijā pastāv viedoklis, ka tad, kad kāds cilvēks piedalās sacensībā par kādu amatu, to neiegūstot, rodas iespaids, ka šis cilvēks ir zaudējis. Taču tā gan vis nav. Process ir tikpat svarīgs kā nokļūšana amatā.
Jāatgādina, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas mītne ir Ņujorkā, tā apvieno gandrīz visas, kopumā 193 pasaules valstis, un tās būtība ir nodrošināt mieru un sadarbību pasaulē.
