Mihails Mišustins un Romāns Golovčenko apsprieduši iespēju pārvirzīt naftas kravu tranzītu no Klaipēdas ostas Lietuvā uz Krievijas ostām, piemēram, Ustjlugu. Arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien, 3. septembrī, tikās ar Krievijas premjeru Mišustinu.
“Ir progress daudzos jautājumos. Arī par Krievijas un Baltkrievijas Savienības valsts nākotni. Tas būs balstīts uz pilnīgi neatkarīgām mūsu valstu pozīcijām, bet saskaņā ar ekonomiskām aktivitātēm, par kurām esam vienojušies,” paziņoja Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins.
Vācijas raidorganizācija “Deutche Welle” informēja, ka abu valstu amatpersonas vienojušās par Baltkrievijai piegādāto energoresursu apmaksu. Oficiālā Maskava iepriekš uzskatīja, ka Baltkrievija nav samaksājusi 328 miljonus ASV dolāru par piegādāto gāzi, bet Minska turpretī ir pārliecināta, ka visi norēķini jau veikti.
Esot panākta arī vienošanās par abu valstu dziļāku savstarpēju integrāciju, taču konkrētus pasākumus amatpersonas neminēja.
Tikmēr Lukašenko iepriekš pavēstīja, ka cer vienoties ar Krieviju par Baltkrievijas kravu pārkraušanas tarifiem, lai pārorientētu šīs kravu plūsmas, reaģējot uz Baltijas valstu sankcijām pret Baltkrievijas režīma amatpersonām.
Tikšanās notika laikā, kad Baltkrievijā turpinās protesti pret neseno prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un demonstrāciju vardarbīgu apspiešanu.
Eksperti ir vienisprātis, ka pasākumu mērķis ir mazināt tautas neapmierinātību ar autoritāro Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau ceturto nedēļu turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
