Krievija pārrauj politiskās attiecības ar Ukrainu, ar šādu daudzus šokējošo paziņojumu nāca klajā Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins, vēlāk gan Krievija ārlietu ministrija precizēja, ka politiskas attiecības neesot tas pats kas diplomātiskās, tomēr esot skaidrs, ka Maskava neatzīst pagaidu valdību Kijevā un nesāks ar to sarunas par ko vēlu vakarā telefonsaruna ASV prezidents Baraks Obama atkal mēģināja pārliecināt savu krievu kolēģi Vladimiru Putinu.
Maskavā toties ļoti labprāt uzņem Krimas autonomijas parlamentāriešus, kas ceturtdien izteica lūgumu uzņemt viņus Krievijas federācijā par ko 16 martā notiks referendums.
Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins stāstīja, ka Krimas valdība vēlas saskaņot savu lēmumu ar visiem Krimas iedzīvotājiem, izmantojot visdemokrātiskāko veidu – referendumu.
„Mēs krimiešu vēsturisko lēmumu izskatīsim ar cieņu,” pauda Nariškins.
Savukārt Krimas parlamenta priekšsēdis Vladimirs Konstantinovs uzsvēra, ka parlamenta lēmums par pievienošanos Krievijai un referenduma rīkošanu ir bijis vēsturisks.
„Mēs sapratām, ja to neizdarīt tūlīt, rīt jau var būt par vēlu. Mūs varbūt arestētu, un cilvēki pēc tam mūs vainotu, ka neesam izmantojuši šo iespēju,” skaidroja Konstantinovs.
Krimā turpina ierasties Krievu armija papildspēki un turpinās Ukraina armijas objektu blokāde. Pārņemta arī informatīvā telpa - pārtraukti Ukrainas TV kanālu retranslācija Tie, kas mēģina protestēt pret okupāciju tiek brutāli apturēti. Reiz Krievijas iebrukumu piedzīvojušai Gruzijas ekprezidents Mihails Saakšvili atzīst, ka Krievijas politikai ir racionāli skaidrojumi.
„[Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam ir Ukrainā ir vairāki izaicinājumi. Pirmkārt ja Ukraina kļūst par eiropeisku demokrātisku valsti, arī Krievijas pilsoņi var sākt vaicāt, kāpēc viņiem jāturpina dzīvot oligarhu un mafijas pārvaldītā korumpētā valstī,” uzskata Saakašvili.
„Otrkārt gan Krimā, gan Ukrainā ir bagāti dabas resursi. Ukraina tuvākajos gados var kļūt par slānekļa gāzes eksportētāju un pārtraukt pirkt Krievijas dabas gāzi. Tā ka Putinam ir skaidrs plāns, kas jādara, lai tā nenotiktu, un tāpēc ir jāsagrābj citu valstu teritorijas,” sprieda Saakašvili.
Krimā 16. martā gaidāmo referendumu par neleģitīmu atzinusi gan Ukrainas centrālā vara gan Starptautiskās organizācijas. Tas gan neinteresē Maskavas augstākās amatpersonas, Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko paziņojusi, ka Krimas pievienošanu var uzskatīt par izlemtu.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
