Prezidents Petro Porošeko priekšlikumu izskatīt jautājumu par starptautiska miera uzturētāju kontingenta ievešanu izteica trešdienas vakarā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē. Viņš paziņoja, ka „vislabākais formāts būtu policijas misija no Eiropas Savienības,” paužot pārliecību, ka tas būtu efektīvākais miera garants.
Saskaņā ar Porošenko teikto, viņš šo jautājumu apspriedis arī Minskas sarunu laikā pagājušajā nedēļā ar Vācijas, Francijas un Krievijas līderiem gadījumam, ja Minskas vienošanās netiks pildītas.
Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Turčinovs pēc sēdes paziņoja, ka ir pieņemts lēmums vērsties pie Apvienotajām Nācijām un Eiropas Savienības par „miera uzturēšanas, drošības operācijas” izvietošanu Ukrainā. Viņš pauda, ka lēmums pieņemts pēc miera vienošanās pārkāpumiem no Krievijas un tās atbalstīto separātistu kaujinieku puses. Turklāt, kā paziņoja Turčinovs, miera uzturētāji jāizvieto ne tikai gar līdzšinējo frontes līniju, bet arī gar to Ukrainas un Krievijas robežu, kuras daļu Kijeva nekontrolē. Rietumvalstis un Ukraina apsūdz Maskavu par bruņojuma piegādi separātistiem, ko Kremlis gan allaž noliedzis.
„Lai pārtrauktu provokācijas, lai nedotu Krievijai iespējas spekulēt ap to, ir priekšlikums lūgt ievest Ukrainas teritorijā miera uzturētājus. Viņiem jāstāv gan gar saskarsmes līniju, gan gar nekontrolēto Ukrainas-Krievijas robežas posmu,” sacīja Turčinovs.
Krievija savukārt pauž uzskatu, ka šāda Kijevas iniciatīva vedina uz domām, ka Ukraina cenšas „izgāzt” Minskas norunas. Kā ziņo aģentūra TASS, Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins norādīja, ka tikko ir sasniegta Minskas vienošanās un saskaņā ar to tā dēvētās Doņeckas un Luhanksas tautas republikas „var izveidot savu miliciju,” bet ugunspārtraukšanas ievērošanu gar saskarsmes līniju novēros Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija. Čurkina vārdiem - „ir jāatvelk bruņojums, nevis jānodarbojas ar jaunu iniciatīvu izvirzīšanu.”
Līdzīgu uzskatu pauduši arī separātistu līderi. Piemēram, Deniss Pušiļins no pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas paziņoja, ka Kijevas vēršanās pie „ANO par miera uzturētāju izvietošanu uz Krievijas un Ukrainas robežas Donbasā ir Minskas vienošanos pārkāpums.”
Tikmēr mediji ziņo, ka ap Debaļcevu kaujas esot praktiski beigušās pēc tam, kad Ukrainas prezidents pavēlēja tur esošajiem ukraiņu karavīriem iziet no pilsētas. Ceturtdienas rītā tika ziņots, ka izvesti jau vairāk nekā 90% Ukrainas militārpersonu. Porošenko vakar vakarā atklāja, ka runa ir par aptuveni 2500 karavīru:
„No Debaļcevas izgājušas Bruņoto spēku vienības ar kopumā 2475 karavīriem. No Debaļcevas pilsētas un Debaļcevas rajona izvestas gandrīz 200 vienības tehnikas.”
Iepriekš EDSO novērotāji norādīja, ka separātisti lieguši viņiem ierasties pilsētā, lai pārbaudītu situāciju. Prokrieviskie kaujinieki tika apsūdzēti par to, ka viņi turpina apšaudīt Debaļcevu. Krievijas ziņu aģentūras vēsta, ka pilsēta tagad ir separātistu kontrolē. Viņi iepriekš jau apgalvoja, ka praktiski aplenkuši pilsētu.
Debaļceva ir stratēģiski nozīmīga gan Kijevai, gan separātistiem, jo ir transporta mezgls, kas atrodas pa vidu starp Doņecku un Luhansku, kuras abas kontrolē prokrieviskie kaujinieki.
Jau ziņots, ka februāra vidū gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
