Stājoties amatā šī gada maijā, 39 gadus vecais Makrons par vienu no savas darbības prioritātēm izvirzīja Francijas tēla spodrināšanu uz starptautiskās skatuves. Pēc viņa domām, Francijas ietekme pasaulē iepriekšējā prezidenta Fransuā Olānda valdīšanas laikā bija ievērojami mazinājusies.
Savu pirmo 100 darbības dienu laikā Makrons izpelnījies atzinīgus vārdus tieši par sasniegumiem ārpolitikā, lai arī iepriekš viņam ārpolitikas pieredzes faktiski nav bijis. Makrons atzinīgi novērtēts par vairākām nozīmīgām sarunām ar ārvalstu līderiem, kā arī, piemēram, par cilvēktiesību jautājuma aktualizēšanu tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidenta Donalda Trampa kritizēšanu par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās.
Taču otrdien, uzrunājot aptuveni 200 vēstnieku, Makrons paziņojis, ka viņa galvenā ārpolitikas prioritāte ir islāmistu terorisma apkarošana. Kopš 2015. gada Francijā ir notikuši vairāki terora akti, kuros dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 230 cilvēki, padarot Franciju par terorisma visvairāk skarto Rietumeiropas valsti. Tieši tāpēc, pēc prezidenta vārdiem, drošības garantēšanai pilsoņiem ir jākļūst par galveno prioritāti, vienlaicīgi aicinot nebaidīties no islāma kā tāda.
Lai īstenotu savus solījumus dzīvē, Makrons aicinājis nākamā gada sākumā Parīzē sarīkot starptautisku konferenci, lai diskutētu par finansējuma avotu apturēšanu teroristu grupējumiem.
Cita starpā Makrons uzsvēris, ka īpaša uzmanība cīņai ar islāmistu terorismu ir jāpievērš Sīrijā un Irākā, aicinot citas valstis neiesaistīties reģionālajās cīņās par ietekmi, ieņemot vai nu šiītu apdzīvotās Irānas, vai sunītu pārstāvētās Saūda Arābijas pusi.
Turpinot terorisma apkarošanas, kā arī migrācijas krīzes tēmu, Francijas prezidents aicinājis neaizmirst arī par Āfriku, jo, ieguldot līdzekļus šī kontinenta valstu attīstībā, būtu iespējams šīs problēmas risināt daudz efektīvāk. Šādi paziņojumi izskanējuši tikai dienu pēc Makrona tikšanās ar vairākiem Eiropas un Āfrikas valstu līderiem, kur migrācijas jautājums bija uzmanības centrā.
Līderi atbalstīja ierosinājumu uzsākt patvēruma meklētāju pārbaudes Čadā un Nigērijā, tādējādi cenšoties novērst tūkstošiem cilvēku došanos bīstamajā ceļā pāri Vidusjūrai uz Eiropu.
Līdzīgi kā jau iepriekš, arī šīs uzrunas laikā Francijas līderis veltījis ievērojamu kritikas daļu ASV prezidentam Donaldam Trampam. Tā, piemēram, runājot par 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos ar Irānu, pret kuru iestājas Tramps, Makrons uzsvēris, ka joprojām atbalsta sankciju mīkstināšanu apmaiņā pret kodolaktivitāšu samazināšanu, jo kodolieroču neizplatīšanas līgumam vienkārši neesot alternatīvu. Tieši šī noslēgtā vienošanās ļaujot iesaistīties konstruktīvās un ļoti nepieciešamās diskusijās ar Irānu.
Otrs jautājums, kurā Makrona un Trampa viedokļi nesaskan, ir klimata pārmaiņas. Francijas prezidents uzsvēris, ka tiks darīts viss iespējamais, lai tiktu pildītas 2015. gadā panāktās Parīzes klimata vienošanās saistības, pat par spīti tam, ka ASV ir izlēmušas no šī līguma izstāties.
Lai iegūtu vairāk līdzekļu cīņai ar klimata pārmaiņām, jau decembrī tiks sarīkota vēl viena starptautiska konference, kas tiks pieskaņota Parīzes vienošanās otrajai gadskārtai.
Kā jau tika sagaidīts, starp ārpolitikas prioritātēm neiztrūkstoša ir arī Eiropas Savienības stiprināšana. Makrons ir paudis vēlmi izveidot tādu Eiropu, kas daudz aktīvāk aizsargā savus iedzīvotājus un uzņēmumus no ārvalstu investīcijām stratēģiskos ekonomikas sektoros un no negodīga importa. Arī šīsdienas uzrunā Makrons uzsvēris, ka vēlas redzēt valstu kodola ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanos, piebilstot, ka nevajadzētu visu enerģiju veltīt tikai "Brexit" procesam.
