Kopsaucēju jautājumā, kā saukt Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, starptautiskā sabiedrība nevar atrast jau 25 gadus. Šīs valsts Konstitūcijā tā tiek dēvēta par Maķedonijas Republiku, daudzas ārvalstis to ir akceptējušas. Tomēr Apvienoto Nāciju Organizācija ņēmusi vērā Grieķijas iebildumus un piekritusi pagaidu nosaukumā lietot arī atsauci uz valsts vēsturisko izcelsmi, proti, pievienojot vārdu salikumu - bijusī Dienvidslāvijas republika.
Atēnu protests saistīts ar bailēm par iespējamām kaimiņvalsts teritoriālajām pretenzijām, jo Grieķijas ziemeļos jau atrodas reģions ar nosaukumu Maķedonija.
Bet tas nav viss. Tikpat svarīga grieķiem ir vēlēšanās pasargāt savu vēstures un kultūras mantojumu, un tas lielākoties ir stāsts par Maķedonijas Aleksandra veikumu un viņa izcelsmi. Skopjes starptautiskā lidosta un galvaspilsētas centrālā iela ir nosaukta Aleksandra Lielā vārdā, pretrunīgu grieķu reakciju izraisījis arī milzīgs piemineklis par godu šim personāžam, ko uzstādīja kaimiņvalsts galvaspilsētas centrālajā laukumā pirms dažiem gadiem.
Taču nu ledus ir sakustējies. Maķedonijas republikas premjers Zorans Zajevs, kurš pie varas ir nepilnu gadu, intervijā Grieķijas kanālam ''Alfa'' apgalvojis, ka gatavs risināt visas domstarpības, un pat pieļauj domu par valsts lidostas pārdēvēšanu:
"Grieķijas premjers Aleksis Ciprs minējis, ka Skopjes valdībai problēmas risināšanai vajadzētu atteikties no uzskata, ka tā ir vienīgā Maķedonijas Aleksandra Lielā mantiniece. Uz es to publiski paziņoju - ticu, ka Aleksandrs Lielais var kļūt par elementu, kas mūs vieno, nevis šķir."
Tikpat stipru pārliecību, ka pozitīvs risinājums abu valstu starpā tiks rasts, paudis arī Maķedonijas ministru prezidenta vietnieks Eiropas lietās Bujars Osmani. Otrdien viņš ieradās darba vizītē Atēnās, lai pārrunātu savas valsts nosaukuma maiņu uz tādu, kas būtu pieņemams visām pusēm. Intervijā grieķu kanālam "Antena" viņš uzsvēris galveno prioritāti savas valsts ārpolitikā:
"Esmu ieradies Atēnās, lai parādītu, ka mana valdība ir noskaņota atrast risinājumu. Šīs domstarpības ilgst jau pārāk ilgu laiku un ir bloķējušas manas valsts izredzes iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Un šīs organizācijas spēlēs būtisku lomu mūsu pilsoņu nākotnē".
Savu retoriku mīkstinājuši arī Grieķijas varas pārstāvji. Eksperti pieļauj, ka sava loma tam ir Amerikas Savienotajām Valstīm un šis jautājums varētu tikt skarts premjerministra Alekša Cipra vizītes laikā ASV pērn oktobrī. Katrā ziņā tagad arī grieķu puse pauž gatavību atrisināt vairāk nekā 20 gadu ieilgušo strīdu.
Galvenās grieķu puses prasības ir divas - lai valsts nosaukums gan valsts iekšienē, gan starptautiski būtu viens un tas pats. Otrkārt, lai tas būtu salikts nosaukums.
Lai gan šobrīd oficiāli nekādi varianti netiek paziņoti, neoficiāli izskan tādi nosaukumi kā "Jaunā Maķedonija" vai arī "Vardara Maķedonija". Grieķijas valdības oficiālais pārstāvis Dimitris Dzonakopuls preses konferencē apstiprinājis, ka divas koalīciju veidojošās partijas vēlas likt punktu šim jautājumam:
"Ilgus gadus Grieķijas valdošo partiju vidū valdīja uzskats, ka labākais risinājums kaimiņvalsts nosaukuma sakarā ir nedarīt neko. Tādējādi tika radīts iespaids, ka bez jebkādas aktīvas rīcības jautājums atrisināsies pats par sevi un visi, kas nepiekrīt Grieķijas nostājai, būs spiesti galu galā to pieņemt. Šī "varenības" iedoma ir izrādījusies kļūdaina. Tagad valdība ir apņēmības pilna atrisināt problēmas".
Grieķija savulaik izmantojusi veto tiesības, neļaujot maķedoniešiem iestāties NATO un traucējot arī veiksmīgu integrāciju Eiropas Savienībā. Ja kompromiss beidzot tiks panākts, tad jau pēc pusgada NATO augstākā līmeņa sanāksmē var tikt dota zaļā gaisma Maķedonijas iestāšanās procesam. Ar lielu uzmanību pārrunām seko arī Eiropas Savienība, ko apstiprināja Eiropas Komisijas preses pārstāve Maja Kocijančiča:
''Eiropas Komisija ir skaidri paziņojusi, ka ir būtiski saglabāt labas kaimiņattiecības un tostarp rast apspriestu un abpusēji pieņemamu nosaukuma risinājumu, kas būtu panākts ar ANO uzraudzību. Mēs atbalstām panākto progresu šajā jautājumā un turpināsim tam sekot.''
Vēl aizvien atklāts paliek jautājums, vai valsts nosaukuma maiņai Maķedonijas varas iestādēm jārīko referendums.
Kā min Grieķijas ārlietu ministrs Nikolajs Kodzju, ja tautas nobalsošanā netiks panākts gaidītais rezultāts, tas kaimiņvalstij var izmaksāt daudz dārgāku cenu, nekā var šķist tagad.
