Pēc grūtām un garām sarunām beidzot ir panākts kompromiss, pie kura ir nonākuši Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Maķedonijas valdības vadītājs Zorans Zaevs. Abi līderi to svinīgi pavēstīja televīzijā.
Maķedonijas valdības vadītājs Zaevs publiski apstiprināja, ka jauno nosaukumu Ziemeļmaķedonijas Republika referendumā vajadzēs apstiprināt tautai, savukārt Grieķijā par to balsos parlaments. Oficiālu dokumentu abas puses parakstīs sestdien pie abu valstu robežas.
Paziņojumu ar ovācijām un plīvojot nacionālajiem karogiem ielās sagaidījuši iedzīvotāji.
Konflikts par nosaukumu starp Maķedoniju un Grieķiju šķita neatrisināms. Visu šo laiku kopš 1991.gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, kļūdama par neatkarīgu valsti, Grieķija ir raidījusi trauksmes signālus, ka tagad tieši nosaukuma dēļ var būt apdraudēta daļa tās teritorijas. Situācija ir tāda, ka arī Grieķijas ziemeļu provinci dēvē par Maķedoniju. Tur pie Egejas jūras atrodas arī Grieķijas otra lielākā pilsēta Saloniki, un Atēnas bija nobažījušās, ka Maķedonija kā valsts varētu pretendēt uz šo Grieķijas provinci. Pati Maķedonija to kategoriski noliedza, taču Grieķijas bažām atbalsts bija lielāks un tādēļ arī starptautiski visus šos gadus oficiālajos dokumentos parādījās Maķedonijas pagaidu vārds – Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.
Konflikts par nosaukumu ir radījis milzu šķēršļus tieši Maķedonijai. Tā dēļ Grieķija ir bloķējusi valsts tālāko procesu ceļam uz NATO un arī Eiropas Savienību. Tagad Maķedonijas premjerministrs Zaevs ir pavēstījis:
Maķedonija, ļoti ticams, jau 12.jūlijā NATO valstu samitā Briselē saņems uzaicinājumu kļūt par NATO 30.dalībvalsti.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pagaidām nesteidzas ar apsolījumiem, bet rakstiskā paziņojumā pauž atzinību notikušajam un uzsver, ka tā ir vēsturiska vienošanās un vienlaikus apliecinājums daudzu gadu pacietīgai diplomātijai. Taču Stoltenbergs mudina abas valstis pēc iespējas ātrāk pilnībā noslēgt šo procesu, kas "atkal noliks Skopji uz NATO dalības ceļa".
Abas valstis – Grieķiju un Maķedoniju - apsveikuši arī ES līderi. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks pateicies par neiespējamā padarīšanu par iespējamu. Vienošanos ir sveikušas ASV un arī kaimiņvalstis Balkānos.
Gan NATO, gan ES šo vienošanos redz arī kā atslēgas risinājumu Krievijas ietekmes mazināšanai Balkānos, kas pēdējā laikā ir arvien pastiprinājusies.
Maķedonijai tuvojoties abām nozīmīgajām organizācijām, Maskavas ietekmes reģionā saruks.
Lai šī vienošanās būtu, Maķedonijai bija jāpieņem vairāki nepatīkami lēmumi, piemēram, šķiroties no Aleksandra Lielā nosaukuma lidostai, to tagad saucot vienkārši par Skopjes starptautisko lidostu, kā arī Aleksandra Lielā autostrādi pārdēvējot par "Draudzības ceļu". Pasaules iekarotājs Aleksandrs Lielais jeb Maķedonijas Aleksandrs ir bijis liels strīdus objekts starp Grieķiju un Maķedoniju par to, kurai īsti ir tiesības uz šā leģendārā varoņa vārdu, Grieķijai uzstājot, ka vēsturiski tai ir pirmās tiesības.
