Pagājušajā gadā Bijušās Dienvidslāvijas republikas Maķedonijas un Grieķijas premjerministri panāca vēsturisku vienošanos. Tā nosaka, ka Maķedonija ir gatava mainīt savu nosaukumu apmaiņā pret Grieķijas atteikšanās no iebildumiem par kaimiņvalsts iespējamo dalību NATO un Eiropas Savienībā. Pagājušajā mēnesī Grieķijas parlaments šo vienošanos atbalstīja un jau pavisam drīzumā uz kartes parādīsies valsts ar jaunu nosaukumu – Ziemeļmaķedonijas Republika. Līdz ar to ir faktiski pielikts punkts vienam no garākajiem diplomātiskajiem strīdiem Eiropas valstu starpā, kas turpinājies gandrīz 30 gadus.
Maķedonijas un Grieķijas vienošanās pamatoti tiek saukta par vēsturisku. Trešdien Briselē, NATO galvenajā mītnē gaidāms vēl viens vēsturisks notikums. Ziemeļmaķedonijas republika un NATO parakstīs protokolu par valsts pievienošanos 29 valstu lielajai aliansei, turklāt dokumentos jau figurēs jaunais valsts nosaukums. Kā pagājušajā sestdienā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, faktiski tiek pavērtas durvis tam, lai Ziemeļmaķedonija kļūtu par alianses 30 dalībvalsti.
"Es gribu apsveikt gan Skopji, gan Atēnas, un es uzslavēju premjerministrus Cipru un Zajevu par drosmi un izteiktu līderību, padarot nosaukuma strīdu par pagātni. Tagad mēs skatāmies nākotnē. Es sagaidu, ka visas 29 sabiedrotās drīzumā parakstīs iestāšanās protokolu. Pēc Tam Skopje varēs piedalīties NATO sanāksmēs kā uzaicinātā valsts. Pēc tam, kad visas dalībvalstis būs ratificējušas protokolu, mēs varēsim uzaicināt Ziemeļmaķedonijas republiku kļūt par 30 NATO dalībvalsti," teicis Stoltenbergs.
Maķedonija sagaida, ka tieši Grieķija varētu kļūt par pirmo NATO dalībvalsti, kas ratificēs iestāšanās protokolu. Tiek prognozēts, ka Grieķijas parlaments to varētu izdarīt jau līdz ceturtdienai vai vēlākais līdz 11 februārim. Savukārt pārējās dalībvalstis šo ratifikācijas procesu varētu pabeigt līdz šī gada beigām vai nākamā gada sākumā. Taču Maķedonijas nosaukuma maiņa ir pavērusi iespējas ne tikai valsts dalībai NATO, bet arī paātrinājusi tās tuvināšanos Eiropas Savienībai. Kā paziņojis Maķedonijas premjerministrs Zorans Zajevs, viņš cer, ka šīs iestāšanās sarunas būs iespējams uzsākt jau jūnijā. Līdzīgu viedokli paudis arī Maķedonijas ārlietu ministrs Nikola Dimitrovs.
"Mēs ticam ieguldījumiem spēcīgās institūcijās un varas līdzsvarā. Mēs esam sasnieguši ievērojamu progresu jaunākajā demokrātijas indeksā. Kā kandidātvalsts mēs esam saņēmuši deviņus pozitīvus Eiropas Komisijas atzinumus, ka mēs esam gatavi sākt iestāšanās sarunas. Līdzšinējais nosaukums un strīdi ar Grieķiju bija galvenais šķērslis, bet ar šo lēmumu mēs esam spēruši soli pretī tam, lai kļūtu par īstu Eiropas demokrātiju. Manuprāt, mums tagad ir visi priekšnoteikumi, lai radītu vidi, kurā jebkurai dalībvalstij būtu apkaunojoši neļaut mums uzsākt iestāšanas sarunas jau jūnijā," teicis Dimitrovs.
Maķedonijas līderi gan pietiekami labi apzinās, ka līdz pilnvērtīgai dalībai Eiropas Savienībā vēl gana tāls ceļš ejams. Arī premjerministrs Zujevs, pagājušajā nedēļā tiekoties ar Eiropas Savienības paplašināšanās pretinieku, Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu, atzina, ka līdz jūnijam tika paātrinātas vairākas reformas, īpaši likuma varas un tieslietu jomā, kā arī tiks pastiprināta cīņa ar korupciju un organizēto noziedzību.
Taču sagaidāms, ka arī ceļš uz Eiropas Savienību nebūs nemaz tik ātrs un viegls. Kaimiņvalstī Grieķijā tiek prognozēta varas maiņa un pašreizējais premjerministrs Aleksis Ciprs varētu zaudēt savu posteni. Partijas Jaunā Demokrātija līderis Kirijaks Micotakis jau paziņojis, ka Grieķija patur sev tiesības bloķēt Ziemeļmaķedonijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.
Šeit gan jāatgādina, ka panāktajā līgumā par Maķedonijas nosaukuma maiņu Grieķija apņemas neiebilst pret Ziemeļmaķedonijas vēlmi iestāties starptautiskās, daudzpusējās vai reģionālās organizācijās un institūcijās, kurās piedalās arī Grieķija. Tāpat jāpiemin, ka gan Francija, gan Nīderlande ir iebildušas pret konkrēta datuma nosaukšanu iestāšanās sarunu uzsākšanai. Arī pats iestāšanās process varētu aizņemt vairākus gadus.
