Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko nedēļas nogalē parakstītais rīkojums ļauj Krievijas kompānijai „Atomstrojeksport" uzsākt Baltkrievijas atomelektrostacijas būvniecību Ostrovecā netālu no Lietuvas robežas. Lukašenko preses dienesta paziņojumā norādīts, ka pašlaik Baltkrievija ir pabeigusi nepieciešamos sagatavošanās darbus un izstrādājusi projekta dokumentāciju, lai varētu uzsākt atomelektrostacijas celtniecību.
Taču kā norāda gan baltkrievu, gan lietuviešu prese, ar projekta īstenošanu ne viss ir tik gludi kā izskatās. Proti, Lukašenko ir parakstījis rīkojumu, neņemot vērā kaimiņvalsts Lietuvas iebildumus. 30. oktobrī Lietuvas ārlietu ministrija brīdināja, ka joprojām nav pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums. Kā norāda Lietuvas puse, Minska tādējādi ir pārkāpusi Espo konvenciju par ietekmi uz vidi pārrobežu kontekstā. Baltkrievijas varas iestādes tiek aicinātas sniegt detalizētas atbildes uz Lietuvu interesējošajiem jautājumiem, kā arī ņemt vērā lietuviešu ekspertu un sabiedrības izteiktos aizrādījumus. Lietuva vēlas noskaidrot, kāpēc celtniecībai izvēlēta tieši Ostroveca, kas atrodas vien 50 kilometru attālumā no Viļņas, turklāt vietā, kur kādreiz konstatēti spēcīgi pazemes grūdieni. Tāpat nav skaidrības, kā tiks īstenota reaktora dzesēšana, ja šim mērķim plānotā Vilijas upe atrodas gandrīz 10 kilometru attālumā.
Vienlaicīgi nav īstas skaidrības ar pašu atomelektrostacijas projektu. Ostrovecas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Adams Kovaļkovs paziņojis, ka sagatavošanās darbi stacijas pirmajā un otrajā reaktorā ir izpildīti gandrīz 100%, taču darbi būtu varējuši virzīties uz priekšu ātrāk, ja nebūtu kavēšanās projektēšanas laikā.
Neatkarīgais eksperts Jurijs Voroņežcevs intervijā baltkrievu radiostacijai „Svaboda" gan norādījis, ka Baltkrievijas atomelektrostacijas celtniecība tiek uzsākta ne tikai bez saskaņošanas ar kaimiņiem vai pašiem baltkrieviem, bet vispār bez projekta. Pēc viņa vārdiem, šis projekts nevienam vēl nav parādīts, neviens skaidri nezina, kā stacija izskatīsies, kāda būs tās drošības sistēma un kur tiks glabāti radioaktīvie atkritumi.
Voroņežecs uzsver, ka šo atkritumus, visticamāk, nekur neizvedīs, bet gan uzglabās un tieši šādi uzglabātie atkritumi uzsprāga Fukusimā. Viņš arī paudis cerību, ka noteiktajos termiņos - līdz 2020. vai 2022. gadam, Krievija nepaspēs uzcelt plānoto reaktoru un stacija darboties nesāks.
Šīs nedēļas sākumā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite arī vērsusies pie Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, aicinot to rūpīgi uzraudzīt drošību ne tikai strādājošajās, bet arī celtniecības stadijā esošajās atomelektrostacijās. Kā norādījusi Grībauskaite, kodoldrošība nav savienojama ar sasteigtiem darbiem un zemām izmaksām, jo kļūdas izmaksā pārāk dārgi, lai tās pieļautu. Arī Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Etingers ir paziņojis, ka Eiropas Komisija mēģinās aizstāvēt tādu dalībvalstu kā Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas intereses, ja Baltkrievija neņems vērā tai izteikto kritiku.
