ĪSUMĀ:
- Lietuvā ievērojami ierobežota iedzīvotāju iespēja pārvietoties valsts iekšienē.
- Tāpat slēgti vairums veikalu, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas.
- Par spīti ierobežojumiem iedzīvotāji pārkāpj piesardzības prasības un izraisa varas iestāžu neapmierinātību.
- Valdība brīdina: ja iedzīvotāji rīkosies bezatbildīgi, dažu nedēļu laikā veselības sistēma var izdegt.
Lai ierobežotu straujo Covid-19 slimnieku skaita pieaugumu, Lietuvas valdība ir pieņēmusi lēmumu ievērojami ierobežot iedzīvotāju iespējas pārvietoties valsts iekšienē. No trešdienas Lietuvā cilvēkiem būs aizliegts atstāt savas pašvaldības robežas, izņemot pārvietošanos, kas saistīta ar darbu, bērēm vai steidzamiem medicīniskiem iemesliem. Vienlaicīgi gan iedzīvotājiem būs atļauts doties uz saviem īpašumiem citās pašvaldībās vai šķērsot citu pašvaldību teritoriju, lai nokļūtu lidostās.
Valstī tiks uzstādīti aptuveni 250 policijas kontrolpunkti, kuri galvenokārt pārraudzīs cilvēku pārvietošanos nedēļas nogalēs un svētku dienās. Darba dienās tiks izmantoti pārvietojamie kontroles punkti, bet ielās patrulēs policija, lai pārbaudītu iedzīvotāju dokumentus pēc nejaušības principa. Kā paziņojusi jaunā iekšlietu ministre Agne Bilotaite, uz Lietuvas ceļiem un apdzīvotās vietās dežurēs aptuveni 920 policijas patruļu.
Lietuvas policijas ģenerālkomisārs Renats Požēla uzsvēra, ka kontrolposteņi tiks ierīkoti tikai pie pašvaldību centriem, bet pastiprināta kontrole iespējama arī pie lidostām vai jūras ostas. Lai arī pagaidām pārbaudes gaidāmas tikai brīvdienās, nākotnē tās varētu pastiprināt.
“Mēs plānojam parādīties uz ceļiem no piektdienas līdz svētdienai un pēc tam Ziemassvētku brīvdienās un Jaunajā gadā. Kopumā tās būs vispārīgās pārbaudes, taču mēs plānojam nedaudz pastiprināt uzraudzību Palangas pilsētā, tāpēc nav izslēgts, ka pārbaudes var notikt arī kādās citās dienās,” informēja Požēla.
Policijas un iekšlietu ministrijas vadība arī uzsvēra, ka likumsargu galvenais uzdevums ir nevis sodīt, bet gan skaidrot iedzīvotājiem ieviesto ierobežojumu nepieciešamību. Iekšlietu ministre arī paudusi cerību, ka cilvēki uz ierobežojumiem attieksies ar izpratni. Ja ne, tad varas iestādes ir gatavas ierobežojumus pastiprināt vēl vairāk.
Taču, tuvojoties Ziemassvētkiem un arī gatavojoties jaunajiem pārvietošanās ierobežojumiem,
Lietuvas iedzīvotāji nedēļas pirmajās dienās masveidā apmeklēja dažādus iepirkšanās centrus, daudzviet izveidojot pamatīgus satiksmes sastrēgumus.
Galu galā, pastiprinoties karantīnas noteikumiem, lielākā daļa veikalu, izņemot pārtikas veikalus, no trešdienas Lietuvā būs slēgti. Jau dienu iepriekš policija veica pārbaudes daudzos lielveikalos, reģistrējot daudzskaitlīgus pārkāpumus, tostarp aizsargmasku nevalkāšanu. Tieši tāpēc policija ir aicinājusi iedzīvotājus iespēju robežās atteikties no veikalu apmeklējumiem, savukārt veikalu vadība tiek aicināta ievērot un ieviest dzīvē karantīnas prasības.
Kā otrdien, tiekoties ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, norādīja veselības ekspertu komanda, tikai apzinīga noteikto ierobežojumu ievērošana var nodrošināt saslimstības samazināšanos. Taču, ja svētku laikā ierobežojumi tiks ignorēti, janvāra vidū situācija atkal var krasi pasliktināties.
Lietuvas Seima Veselības lietu komitejas vadītājs Antans Matuls gan pauda cerību, ka ar pašreizējiem aizliegumiem būtu jāpietiek vīrusa ierobežošanai, taču arī varas iestādēm ir jābūt elastīgām. “Es uzskatu, ka ar šiem ierobežojumiem būs pietiekami. Mēs tos ieviešam ar novēlošanos, taču es esmu priecīgs, ka jaunā valdība sper izlēmīgus soļus. Protams, ir vairākas lietas, par kurām joprojām būs jārunā. Piemēram, par vienas ģimenes iespējām sazināties, par ierobežojumiem starp pilsētām. Es nedomāju, ka tiem būtu jābūt simtprocentīgi striktiem aizliegumiem, jo vienmēr kādam būs nepieciešamība doties pie slimā tēva vai mātes.
Manuprāt, ir nepieciešams regulatoriem atstāt manevra iespējas, taču es uzskatu, ka kopumā ar šiem ierobežojumiem būs pietiekami,” sacīja Matuls.
Vienlaicīgi Antans Matuls pauda pārliecību, ka bez papildu finansējuma veselības aprūpes sistēma izdegs divu līdz triju nedēļu laikā un vairs nebūs spējīga sniegt primāros pakalpojumus.
Uzrunājot parlamenta deputātus, jaunā Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte solījusi drīzumā iepazīstināt sabiedrību ar ekspertu aprēķiniem par to, kā sabiedrības attieksme ietekmē slimības izplatīšanos. Savukārt, runājot par iespējamo vakcinācijas programmu, premjerministre uzsvērusi, ka primārais ir nodrošināt vakcīnu iegādi un piegādi nepieciešamajā apjomā.
Līdzšinējās valdības lēmums uzvelt visu atbildību par piegādēm pašvaldībām, neparedzot nekādu reālu ieviešanas mehānismu, faktiski nozīmējot to, ka par problēmu risināšanu katrs ir atbildīgs pats. Tieši tāpēc valdība arī pastiprināti gatavojoties skaidrot sabiedrībai, cik liela nozīme un ieguvumi var būtu vakcinācijai.
Latvijas vēstnieks Lietuvā Indulis Bērziņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka situācija Lietuvā ir ļoti sarežģīta saistībā ar Covid-19 izplatību.
"Nekādas brīnumnūjiņas nav. Visas cerības – līdz gada beigām Lietuvā varētu nonākt pirmās 10 000 vakcīnas, tas nozīmē [vakcinēt] apmēram 5000 cilvēku. Bet uz vakcinēšanās rezultātu var cerēt tikai nākamajā gadā, varbūt pat ne sākumā vai pirmajā pusē," atzina vēstnieks.
Lietuvā atrodas vairāk nekā 1400 Latvijas pilsoņu. Robežu ne Latvijas, ne Lietuvas puse nav slēgusi. Līdz ar to Latvijā dzīvojošie turpina braukt uz Lietuvu, taču to nebūtu ieteicams darīt, piebilda Bērziņš.
