Apstiprinātie Lietuvas Kriminālkodeksa grozījumi noteic, ka apžēlošanu var piemērot pēc vienošanās, kas panākta ar citu valsti par tāda Lietuvas pilsoņa atgriešanos Lietuvā, pret kuru šajā valstī notikusi kriminālvajāšana, jo viņš darbojies Lietuvas valsts drošības interesēs. Daļa juristu un politiķu izteikušies, ka grozījumi ir lieki, jo likums prezidentam arī pašlaik dod tiesības atbrīvot no soda izciešanas jebkuru notiesāto. Turklāt, balstoties uz jauno likumu, valsts faktiski atzītu, ka apmaināmais Lietuvas pilsonis bijis iesaistīts spiegošanā.
Kā vēsta Lietuvas mediji, grozījumi bija vajadzīgi saistībā ar plānoto spiegu apmaiņu starp Lietuvu, Krieviju un Norvēģiju. Anonīmi avoti žurnālistiem atklājuši, ka Lietuvas prezidenta vadītā Valsts aizsardzības padome oktobrī apstiprinājusi spiegu apmaiņu, bet sarunas par to esot ilgušas vairākus gadus. Paredzams, ka Lietuva nodotu Krievijai pirms diviem gadiem notiesāto Krievijas Federālā drošības dienesta aģentu Nikolaju Fiļipčenko, savukārt Krievija Lietuvai – 2016. gadā notiesātos Lietuvas pilsoņus Jevgeņiju Mataiti un Aristīdu Tamošaiti.
Vienošanās par apmaiņu attiecas arī uz Krievijā notiesātu Norvēģijas pilsoni un vēl vienu Krievijas pilsoni.
