Ārkārtējā situācija tiks saglabāta Lietuvas reģionos pie Baltkrievijas robežas, Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, kā arī robežkontroles punktos uz pārējās Lietuvas robežas.

"Ārkārtējā situācija tiek noteikta, jo Krievijas un Baltkrievijas militāro spēku pastiprinājums ir sasniedzis līdz šim nepieredzētu līmeni, tiem vēršot militāru agresiju pret kaimiņvalsti Ukrainu un izraisot humānu un bēgļu krīzi," lasāms Seima apstiprinātajā dokumentā.

Tajā arī uzsvērts, ka Krievijas agresija apdraud NATO, Eiropas Savienības un citu Eiropas valstu drošību un apdraud Lietuvas nacionālās drošības intereses.

Premjerministre Ingrīda Šimonīte paskaidroja, ka situācija Lietuvas kaimiņos nav mainījusies un Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās.

Iepriekšējo reizi ārkārtējā situācija tika pagarināta septembrī un spēkā ir līdz 16. decembrim.

Ar Seima apstiprinājumu spēkā paliek iebraukšanas aizliegums Krievijas pilsoņiem, kuri neatbilst konkrētiem valdības noteiktiem kritērijiem.

Trīs Baltijas valstu un Polijas vienošanās paredz, ka kopš septembra Eiropas Savienības ārējo robežu drīkst šķērsot tikai Krievijas diplomāti, disidenti, transporta kompāniju darbinieki, Eiropas Savienības pilsoņu radinieki un Krievijas pilsoņi ar uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa nacionālo vīzu, ko izsniegusi kāda no Šengenas zonas valstīm.

Krievijas pilsoņi vilcienā drīkst šķērsot Lietuvas teritoriju tranzītā uz Kaļiņingradas apgabalu.

Lietuvas Iekšlietu ministrija nav ierosinājusi tādu prasību noteikšanu Baltkrievijas pilsoņiem.

Lēmuma projekts paredz, ka uz Baltkrievijas tāpat kā uz Krievijas pilsoņiem tiks attiecināti esošie vīzu ierobežojumi, kas nozīmē, ka viņu vīzas pieteikumi netiks izskatīti, ja vien to īpaši nepieprasīs Ārlietu ministrija.

Arī esošo politiku, ka ārvalstnieki, kas mēģina vai ir nelegāli šķērsojuši Eiropas Savienības ārējo robežu tam neparedzētās vietās, tiek piespiesti doties atpakaļ, Lietuvas Iekšlietu ministrija ierosina turpināt. Tas neattieksies uz cilvēkiem, kas bēg no militāras agresijas vai vajāšanas.

Lietuvā ārkārtējā situācija tika noteikta 24. februārī, kad Krievija sāka jauno iebrukumu Ukrainā. Jūnijā tā tika pagarināta līdz septembra vidum, kad to vēlreiz pagarināja līdz decembra vidum.

Savukārt Baltkrievijas pierobežā saistībā ar nelegālās migrācijas pastiprināšanos ārkārtējā situācija tika noteikta 2021. gada novembrī un bija spēkā līdz janvāra vidum.