ĪSUMĀ:
- Sutku, Zalatorju un vēl 4 ar uzņēmējdarbību saistītas personas aiztur plašā lietā.
- Sutku un Zalatorju apsūdz lietā par kukuļņemšanā lielā apmērā, uzpirkšanu u.c.
- Otrdien veiktas 70 kratīšanas apsūdzēto personu dzīvesvietās un darba vietās.
- Sutkus, iespējams, ietekmējis tiesisku aktu pieņemšanu apmaiņā pret neatļautu atlīdzību.
- Tiek minēti vairāki tiesību akti, kuru pieņemšanā varētu būt notikuši pārkāpumi.
- Pagaidām nav informācijas, ka nelikumīgajās darbībās būtu iesaistīti kādi Seima deputāti.
Kopumā otrdien veiktas 70 kratīšanas apsūdzēto personu dzīvesvietās un darba vietās.
Kā paziņojis Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis, aizturēto darbības dēļ varētu būt nodarīti zaudējumi ne tikai budžetam, bet arī visiem nodokļu maksātājiem.
"Pieejamā informācija liecina, ka Biznesa konfederācijas prezidents, izmantojot savu stāvokli, pazīšanos un sakarus, pārstāvot savu biedru un citu biznesa subjektu intereses, varētu būt ietekmējis nozīmīgu tiesisku aktu pieņemšanu apmaiņā pret neatļautu finansiālu atlīdzību. Ir skaidrs, ka jebkādas necaurskatāmas un apšaubāmas aktivitātes likumdošanas procesā vai arī šadi konkrēti likumi nedrīkst kalpot kādas šauras grupas interesēm. Tāpēc ir pamatoti jautājumi par to, vai nav nodarīts kaitējums valstij un valsts budžetam, un vai nav palielinājies nodokļu slogs visiem Lietuvas pilsoņiem,"
No savas puses Īpašās izmeklēšanas dienesta direktors Žīdrūns Bartkus uzsvēris, ka kārtējo reizi ir apstiprinājies tas, ka lobēšana rada pamatīgus korupcijas riskus likumdošanas procesā. Pat savulaik veiktie grozījumi lobēšanas likumā nav spējuši šos riskus novērst. Pēc Bartkus vārdiem, dažādas biznesa asociācijas var nodarboties ar lobēšanu, oficiāli nereģistrējoties kā lobistiem un nedeklarējot savas aktivitātes. Tieši tāpēc robeža starp lobēšanu un ietekmes tirgošanu ir ļoti šaura.
Runājot par dažādiem likumiem, kuru pieņemšanā varētu būt notikuši pārkāpumi, tiek minēti vairāki tiesību akti.
Piemēram, pērnā gada nogalē pieņemtā likumu pakete par 2020. gada budžetu, likumi par banku īpašumiem un peļņas nodokļiem. Kā portālam "Delfi.lt" pastāstījis Lietuvas Seima Budžeta un finanšu komitejas vadītājs Valjus Ažuols, Valds Sutkus savulaik aktīvi iestājies pret piedāvājumu palielināt ienākuma nodokli bankām. Sutkus esot izteicis bažas, ka šāda nodokļa piemērošana bankām varētu novest pie līdzīgiem nodokļiem arī citiem uzņēmumiem.
Līdz pat 2020. gadam bankām tika piemērots standarta 15% ienākuma nodoklis, taču pērnā gada decembrī Seims izlēma palielināt šo likmi līdz 20%. Turklāt šāda likme tiktu piemērota tikai peļņai virs diviem miljoniem eiro un tā būtu spēkā trīs gadus. Pret šādu ierosinājumu asi iestājās Banku asociācija, kas neveiksmīgi prasīja valsts prezidentam Gītanam Nausēdam uzlikt šim likumam veto.
Vienlaicīgi tiesībsargājošās iestādes atzīst, ka pagaidām to rīcībā nav informācijas par to, ka nelikumīgajās darbībās būtu iesaistīti arī kādi Seima deputāti.
