Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas sagatavotajā gadskārtējā ziņojumā par Apvienotās Karalistes pretterorisma stratēģiju īpaši liela uzmanība pievērsta dažādiem konfliktiem, kas faktiski norisinās salīdzinoši tālu no pašas Lielbritānijas. Piemēram, Sīrijā. Ziņojuma autori norāda, ka pašlaik dažādi ar teroristu organizāciju „Al Kaida” saistīti grupējumi turpina savu atbalstītāju rekrutēšanu gan pilsoņu kara pārņemtajā Sīrijā, gan arī Eiropā.
Ziņojumā apgalvots, ka pašlaik Sīrijā karo vairāki simti kaujinieku ar Eiropas pasēm un, kad šie cilvēki nākotnē atgriezīsies Eiropā, viņi var izmantot karadarbībā iegūtās iemaņas uzbrukumu veikšanai mūsu kontinentā.
Lielbritānijas Iekšlietu ministrija uzsver, ka pašlaik pastāvošie terorisma draudi ir kļuvuši daudzveidīgāki nekā jebkad iepriekš. Turklāt tie ir izplatījušies ļoti plašā ģeogrāfiskajā reģionā, īpaši nostiprinoties valstīs ar sliktu pārvaldību. Tāpēc gan Lielbritānija, gan arī citas Eiropas valstis saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Vienlaicīgi gan tiek norādīts, ka terorisma draudi ir apzināti un tiek darīts viss nepieciešamais, lai garantētu drošību un novērstu iespējamo draudu īstenošanos dzīvē.
Lielbritānija nav pirmā valsts, kas paudusi šādas bažas. Marta sākumā arī Nīderlande paaugstināja terorisma draudu pakāpi līdz „ievērojamai”, saistot to ar Sīrijā karojošo Nīderlandes pilsoņu iespējamo atgriešanos valstī. Šādi cilvēki, visticamāk, varētu būt daudz radikālāki nekā pirms iesaistīšanās Sīrijas konfliktā. Nīderlandes varas iestādes neizslēdz, ka jaunu terora aktu valstī varētu gaidīt aprīļa beigās, kad Nīderlandes karaliene Beatrikse nodos savu troni savam dēlam princim Vilemam Aleksandram.
Par savu drošību satraucas arī Francija. Pēc tās datiem Sīrijas nemiernieku rindās karo aptuveni simt francūžu, turklāt daži no francūžiem ir pārgājuši radikālo islāmistu pusē arī Mali, kur Francija vada starptautisko pretterorisma operāciju. Oficiālā Parīze apgalvo, ka radikāļu atgriešanās Francijā jau ir sākusies.
Bet tikmēr vardarbība pašā Sīrijā turpinās. Arvien lielāku lomu uz starptautiskās skatuves mēģina iegūt arī Sīrijas opozīcija. Tā, piemēram, vakar Katarā tika atvērta pirmā Sīrijas nacionālās koalīcijas vēstniecība. Šādas vēstniecības atvēršana notiek tikai dienu pēc tam, kad Arābu Līga atbalstīja Sīrijas opozīcijas apstiprināšanu par oficiālo Sīrijas pārstāvi 22 valstu blokā. Šādu soli gan asi kritizējusi Krievija, nosaucot lēmumu par neatbilstošu starptautiskajiem likumiem. Par spīti šādiem iebildumiem, Sīrijas opozīcija ir izteikusi gatavību un vēlmi pārņemt arī Sīrijas režīma vietu Apvienotajās Nācijās.
Taču, kā norāda politikas vērotāji, Sīrijas opozīcijai priekšā stāv daudz un dažādi sarežģīti uzdevumi, kuru veikšana prasīs milzīgas pūles. Piemēram, milzīgais skaits sīriešu bēgļu, kas ir raduši patvērumus kara plosītās valsts kaimiņos. Arī šajās bēgļu nometnēs pēdējā laikā sākt pieaugt saspīlējums. Turcijas policija bija spiesta izmantot asaru gāzi un ūdens lielgabalus, lai apturētu protestējošos sīriešu bēgļus vienā no bēgļu nometnēm, kurā patvērumu raduši 35 tūkstoši cilvēku. Pēc kāda bērna bojāejas ugunsgrēkā teltī, bēgļi ir sākuši sūdzēties par sliktajiem dzīves apstākļiem un viņu tiesību neievērošanu. Līdz ar to var prognozēt, ka šāda neapmierinātība drīzumā var rasties arī citās nometnēs un, iespējams, iziet arī ārpus to robežām.
