Kopš gada sākuma, šķērsojot pasaulē noslogotāko kuģošanas ceļu – Lamanša šaurumu –, Lielbritānijā neatļauti ir centušies nokļūt aptuveni 500 imigrantu. Aptuveni puse no viņiem – laika posmā no novembra līdz šodienai. Kā paziņojušas britu varas iestādes,
lielākā daļa šo cilvēku, kuru vidū ir arī ievērojams skaits bērnu, ir no Sīrijas un Irānas.
Kā pagājušajā mēnesī noskaidrots BBC veiktajā pētījumā, cilvēku pārvadātāji migrantiem sakot, ka Lielbritānijā ir nepieciešams ieceļot vēl pirms tās robežas tiek stingri noslēgtas, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.
Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids notiekošo raksturojis kā nopietnu incidentu, aicinot šajā nedēļas nogalē steidzamības kārtā sarīkot telefonzvanu ar savu Francijas kolēģi. Tāpat ministrs ir iecēlis īpašu komandieri, kura uzdevums būs pārraudzīt situāciju Lamanšā un ik dienas sniegt valdībai atskaites. Sadžids Džavids arī apsver iespēju norīkot papildu robežkontroles kuģus, jo pašlaik šādas patruļas veic tikai viens īpaši aprīkots kuģis.
Vienlaicīgi gan pastāvot bažas par to, ka šāda rīcība tieši pretēji – varētu iedrošināt cilvēkus šķērsot kanālu, palielinoties iespējām tikt izglābtiem. Cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” pārstāvis Stīvs Valdezs Saimonds gan šādu iespēju nosaucis par pilnīgi neloģisku, jo, ja cilvēku dzīvībai draud briesmas, viņi ir jāglābj.
Sagaidāms, ka sestdien, 29.decembrī, Lielbritānijas dienvidu ostas pilsētu Duvru apmeklēs britu imigrācijas lietu ministre Karolaina Nouksa, kurai ieplānotas tikšanās ar vietējiem robežsardzes speciālistiem. Vēl ceturtdien, 27.decembrī, viņa ieceļojošo imigrantu skaita palielināšanos raksturoja kā dziļas bažas radošu.
Tikmēr parlamenta deputāts no Duvras Čārlijs Elfiks uzsvēris, ka pašreizējā krīze ir pastiprinājusies tāpēc, ka valdība šo jautājumu iepriekš nav uztvērusi pietiekami nopietni. Elfiks arī norādījis, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru stratēģiju cīņai ar cilvēku pārvadātājiem, vienlaicīgi piebilstot, ka savu darbību ir jāpastiprina arī Francijas varas iestādēm Lamanša otrajā krastā.
Abu valstu atbildīgās iestādes uzskata, ka Lamanša šķērsošanas gadījumu skaita palielināšanās ir skaidrojama ar organizētās noziedzības un mafijas tīklu darbības aktivizēšanos.
Parlamenta pārstāvis Čārlijs Elfiks uzskata, ka šīs kriminālās bandas, par kuru darbību ir zināms jau diezgan ilgu laiku, ir jānoķer, jāsauc pie atbildības vēl pirms peldlīdzekļi ar migrantiem pamet Francijas piekrasti.
Izdevums “The Guardian” apkopojis arī dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļus. Tā, piemēram, Ziemeļfrancijā strādājošais organizācijas „Help refugees” jeb „Palīdzēt bēgļiem” pārstāvis Džošs Hollmens norādījis, ka situācija migrantu nometnēs Kalē un Grande Sintē ir sliktākā, kādu viņš jebkad redzējis. Šajās nometnēs migrantu skaits svārstoties no tūkstoša līdz 1200 cilvēkiem. Kopš nelegālās bēgļu nometnes jeb tā dēvēto Kalē džungļu nojaukšanas daudzi no migrantiem izmanto arī pamestas industriālās ēkas, vai dzīvo mežos. Kā norāda Hollmens, policija regulāri veicot reidus nometnēs, iznīcinot teltis, bieži vien lietojot arī piparu gāzi pret ģimenēm un arī bērniem bez pavadošām ģimenēm.
Arī migrantus atbalstošās organizācijas „Calais Action” darbiniece Kerolaina Gregorija uzskata –
tas, ka tik daudzi cilvēki izlemj doties tik bīstamā ceļojumā, turklāt ziemas laikā liecinot tikai par to, ka migrantu vidū pieaug izmisums.
Turklāt tikai turīgākie maksājot cilvēku kontrabandistiem, taču joprojām esot liels skaits cilvēku, kuri Lielbritānijā cenšas iekļūt, nelegāli iekļūstot arī kādā kravas automašīnā.
