Viņaprāt, izeju no šīs situācijas ļoti grūti atrast:
“Es ceru, ka visām [valstīm] pietiks saprāta izmantot visus, pat pēdējos diplomātiskos līdzekļus un neķerties pie militāriem risinājumiem.
Militārs risinājums nozīmētu, protams, Ziemeļkorejas režīma un ļoti daudzu Ziemeļkorejas iedzīvotāju bojāeju, bet arī daudzu Dienvidkorejas, Japānas un varbūt citu cilvēku bojāeju, ko pasaule nevarētu atļauties.”
Ziņots, ka ANO Drošības padome pirmdien vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par jaunām sankcijām pret Ziemeļkoreju, kas nesen veica ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Savienotās Valstis sākotnēji bija piedāvājušas bargākas sankcijas, tomēr Krievijas un Ķīnas spiediena rezultātā pārstrādāja rezolūcijas projektu, atsakoties no prasības noteikt pilnīgu naftas embargo Ziemeļkorejai un iesaldēt tās līdera Kima Čenuna aktīvus.
Sankcijas tomēr paredz aizliegumu importēt Ziemeļkorejas tekstilizstrādājumus, piegādāt tai dabasgāzi, nosaka griestus pārstrādāto naftas produktu piegādēm un ierobežo naftas piegādi pašreizējā apjomā.
Pēdējo sašutuma vilni pasaulē izraisīja septembra sākumā Ziemeļkorejas īstenotais ūdeņraža bumbas sprādziens. Tas radīja bažas, ka ar kodolgalviņu drīzumā varētu aprīkot arī starpkontinentālās raķetes, kas varētu sasniegt arī ASV štatus. ASV finanšu ministrs brīdinājis – ja ANO Drošības padome nespēs vienoties par papildu sankcijām, ASV prezidents Donalds Tramps izdos rīkojumu, kas ļaus ASV sodīt jebkuru valsti, kurai ir tirdzniecība ar Ziemeļkoreju.
Savu savu pirmo kodolizmēģinājumu Ziemeļkoreja īstenoja 2006.gadā, un kopš tā laika sarīkoti vēl vairāki izmēģinājumi. Kopš pagājušā gada sākuma tā ir sarīkojusi arī divus kodolizmēģinājumus ar mērķi izstrādāt kodolgalviņu, kas spētu sasniegt ASV.
Ziemeļkoreja pēdējos mēnešos pastiprinājusi ballistisko raķešu izmēģinājumus. Augustā tā palaida raķeti, kas pārlidoja pāri Japānai, Hokaido salai. Vēl pirms tam jūlijā Ziemeļkorejas paziņoja, ka sekmīgi izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas, saskaņā ar ekspertu aplēsēm, būtu spējīga sasniegt Aļaksu.
