26.janvārī ES dalībvalstis aicināja Venecuēlu tuvāko astoņu dienu laikā izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas, pretējā gadījumā brīdinot par turpmākajiem soļiem. Viens no šādiem soļiem būtu sevi par pagaidu prezidentu pasludinājušā Nacionālās asamblejas vadītāja Gvaido oficiāla atzīšana. Tuvojoties izvirzītajam termiņam, Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro noraidīja šādu, pēc viņa vārdiem, ES izvirzīto ultimātu. Kā izteicies Maduro, tas būtu tāpat kā, ja Venecuēla pieprasītu septiņu dienu laikā atzīt Katalonijas Republiku, pretējā gadījumā piedraudot ar pretpasākumiem.
Pēc Maduro vārdiem, visa Eiropa liecas Donalda Trampa priekšā, turpinot apgalvot, ka Amerikas Savienotās Valstis ir organizējušas pret viņu valsts apvērsumu. Maduro arī nav noraidījis iespēju, ka valstī varētu izcelties pilsoņu karš.
ES savu solījumu ir pildījusi, un viena pēc otras dalībvalstis ir sākušas atzīt Gvaido par oficiālo Venecuēlas prezidentu. Viens no pirmajiem to izdarīja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš paziņojis, ka Venecuēlai ir jābūt pašai savas laimes kalējai, bet starptautiskajai sabiedrībai ir pienākums palīdzēt to nodrošināt, sniedzot visas nepieciešamās garantijas.
“Spānijas valdība paziņo, ka tā oficiāli atzīts Venecuēlas nacionālās Asamblejas prezidentu Juanu Gvaido Markesu par Venecuēlas pagaidu prezidentu ar mērķi pēc iespējas ātrāk izsludināt vēlēšanas. Vēlēšanām ir jābūt brīvām, demokrātiskām un ar garantijām, ka neviens no tām netiks izslēgts. Es gribētu atkārtoti uzsvērt, ka tieši pēc Spānijas valdības iniciatīvas tika pieņemta arī Eiropas Savienības kopējā pozīcija,” sacīja Sančess.
Francijas prezidents Emanuels Makrons savukārt izteicies, ka Venecuēlas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi un demokrātiski izteikt savu viedokli, paužot atbalstu arī Eiropas Savienības kontaktgrupai. Tajā būtu iekļauti Eiropas Savienības un Dienvidamerikas valstu pārstāvji, un tās pirmā sēde ir gaidāma jau ceturtdien, 7.janvārī, Montevideo, Urugvajā.
Bet Lielbritānijas premjerministres birojs izplatītajā paziņojumā norāda, ka tiek apspriesti arī turpmākie soļi, ieskaitot sankciju piemērošanu.
Gan netiek paskaidrots, kā tieši šādas sankcijas varētu izpausties.
Dienas laikā Gvaido atzinušas vēl vairāk nekā 10 ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija. Mūsu valsts Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka Venecuēlā ir jāatjauno demokrātija, cilvēktiesību konsekventa ievērošana saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un ir jāpanāk miermīlīgs krīzes risinājums.
Taču ES joprojām nav pilnīgas vienprātības par atbalstu Venecuēlas līderim.
Jaunākā informācija liecina, ka vienīgā valsts, kas ir bloķējusi kopīgu 28 valstu atbalstu Gvaido, ir Itālija. Itālijas valdība, pareizāk sakot daļa no šīs valdības, uzskata, ka Gvaido atbalstīšana būtu iejaukšanās Venecuēlas iekšpolitikā, tāpēc Roma to nevar atbalstīt.
Šo ziņu ļoti kaismīgi uztvēruši vairāki Krievijas mediji. Krievija turpina atbalstīt Venecuēlas līdzšinējo prezidentu Nikolasu Maduro, apsūdzot ES Venecuēlas iekšpolitisko procesu traucēšanā. Turklāt Krievijas informācijas aģentūra „RIA Novosti” īpaši uzsver to, ka šis gadījums kārtējo reizi pierāda nevienprātību ES, īpaši ārpolitikas jautājumos.
KONTEKSTS:
Venecuēlas parlamenta spīkers un opozīcijas līderis Huans Gvaido janvārī pasludinājis sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Ar savu paziņojumu 35 gadus vecais Gvaido nācis klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās izgājuši simtiem tūkstoši cilvēku, kas pieprasa prezidenta Nikolasa Maduro atkāpšanos.
