“Ne dienas bez ziņām par Ugo Čavesu!” – šāds uzraksts savulaik bija pie sienas arī Latvijas Radio Ziņu dienestā. Dedzīgais sociālisma ideju atbalstītājs Čavess bija Venecuēlas līderis vairāk nekā desmit gadu, savā valdīšanas laikā viņš pamanījās naftas resursiem bagāto valsti novest līdz dziļai ekonomikas krīzei.
2013. gadā Čavess nomira ar vēzi, bet tas nenozīmē, ka Venecuēla pēc tam pazuda no pasaules ziņu virsrakstiem. Piemēram, šonedēļ pasaules mediji ziņoja, ka sociālais tīkls “Facebook” ir iesaldējis tagadējā Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro lapu šajā tīklā, jo Maduro esot izplatījis maldinošu informāciju par Covid-19 ārstēšanas brīnumlīdzekļiem.
Kolumbs un diktatori
Uzskata, ka viens no pirmajiem eiropiešiem, kas spēra kāju uz mūsdienu Venecuēlas zemes, bija neviens cits kā Kristofors Kolumbs 1498. gadā. Spāņu kolonizācija gan sākās gadus 20 vēlāk un turpinājās līdz pat 1810. gadam, kad Venecuēla pasludināja neatkarību no Spānijas. Taču tā faktiski uzreiz kļuva par daļu no jaunās Lielās Kolumbijas jeb Gran Columbia, kas apvienoja mūsdienu Kolumbiju, Ekvadoru, Panamu, Venecuēlu, kā arī daļu Peru ziemeļu un Ziemeļrietumu Brazīliju.
Līdz pat 20. gadsimta vidum reģionā pie varas atradās dažādi militārie diktatori un nereti valstīm, tostarp arī Venecuēlai nācās saskarties ar dažādiem nemieriem. Kopš 1958. gada valstī uz laiku pie varas nāca vairākas demokrātiskas valdības, un šis posms izcēlās ar relatīvu ekonomisko uzplaukumu.
Tam 80. un 90. gadu sākumā sekoja ekonomiskās krīzes, sociālie nemieri, divi apvērsuma mēģinājumi un prezidenta Karlosa Andresa Peresa Rodrigesa atstādināšana valsts līdzekļu izšķērdēšanas dēļ.
Tieši Peress bija uzsācis Starptautiskā valūtas fonda ierosinātās ekonomiskās reformas – privatizējot valsts uzņēmumus, ieviešot nodokļu reformu, samazinot muitas nodevas, un vispār mazinot valsts iejaukšanos ekonomikā. Vispretrunīgāk tika vērtēts lēmums atteikties no degvielas subsīdijām, kas, loģiski, noveda pie cenu kāpuma un sabiedrības protestiem.
Un šeit uz skatuves uznāk daudziem zināmais, jau pieminētais Ugo Čavess, kurš pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma 1992. gadā bija dažus gadus pavadījis cietumā un pēc atbrīvošanas nodibināja demokrātiski sociālu politisku partiju "Piektās Republikas kustība". Viņš uzsāka tā dēvēto “Bolivāra revolūciju”.
Tasīte kafijas maksā miljonu
Čavess nāca pie varas laikā, kad pasaulē bija augstas naftas cenas. Venecuēlas rīcībā ir pasaulē lielākās naftas rezerves, tādēļ lielu daļu no naftas tirdzniecībā iegūtās peļņas Čavess varēja novirzīt sociālās labklājības programmām. Un vienubrīd šīs programmas tiešām darbojās – samazinājās ekonomiskā nevienlīdzība un nabadzība, bolivāriešu misiju ietvaros palielinājās piekļuve pārtikai, mājokļiem, veselības aprūpei un izglītībai.
Tā dēvētās “čavismo” politikas ietvaros tika arī nacionalizēti vairāki valsts uzņēmumi. Kā saka – Venecuēlas sociālisms pieļauj privātīpašumu, taču jāatbalsta arī sociālais īpašums.
Čavesa valdīšanas pēdējie gadi palikuši atmiņā ar lielu haosu, jo ekonomika ieslīga krīzē, strauji palielinājās inflācija, bet Čavess ar spēku mēģināja apspiest opozīcijas protestus. Haoss turpinājies arī pēdējos gados, vairāk nekā pieci miljoni Venecuēlas iedzīvotāju ir aizbēguši no valsts. Inflācijas līmenis sasniedzis 2665% gadā.
Venecuēlas Centrālā banka nesen nolēma laist klajā banknoti, kuras nominālvērtība būs miljons bolivaru (pašlaik valūtas maiņas kurss ir aptuveni divi miljoni bolivaru pret vienu eiro). Ziņu aģentūra “Bloomberg” vēsta, ka tasīte kafijas galvaspilsētā Karakasā maksā jau 2,8 miljonus bolivaru.
Opozīcija ir centusies panākt tagadējā prezidenta Maduro atstādināšanu, viņa vietā izvirzot opozīcijas līderi Huanu Gvaido, bet pagaidām Maduro izdevies noturēties pie varas. Maduro apgalvo, ka pret viņu ir vērsts ASV vadīts plāns, kura mērķis ir panākt varas maiņu naftas resursiem bagātajā Venecuēlā.
Augstākais ūdenskritums pasaulē
Par Venecuēlu varētu stāstīt ļoti daudz interesantu faktu. Piemēram, Venecuēlā ir atrodama, ja tā var teikt, elektrizētākā vieta pasaulē. Proti, vietā, kur Katatumbo upe ietek Marakaibo ezerā, zibens uzplaiksnī vidēji aptuveni 28 reizes minūtē Šo vietu dēvē par Marakaibo bāku vai par mūžīgo vētru, jo šajā vietā vētrainas ir vidēji 260 dienas gadā.
Vispār daba Venecuēlā ir ļoti daudzveidīga, un 50% valstī atrodamo abinieku un ceturtā daļa rāpuļu nav sastopami nekur citur pasaulē.
Venecuēlā atrodas arī pasaulē augstākais ūdenskritums – 979 metrus augstais Anhela ūdenskritums. Tas nosaukts par godu amerikāņu aviatoram Džimijam Eindželam, kurš 1933. gadā pārlidoja šim ūdenskritumam ar lidmašīnu. Pēc dažādām ziņām pirmais eiropietis, kas varētu būt sasniedzis šī ūdenskrituma augšu, ir spāņu pētnieks un 16.-17. gadsimta gubernators Fernando de Berrio.
Bet pilnīgi noteikti ir zināms, ka pirmais reģistrētais eiropietis ir latviešu izcelsmes pētnieks un dēkainis Aleksandrs Laime, kurš ūdenskrituma augšu sasniedza 1946.gadā. 1955. gada 18. novembrī viņš Venecuēlas laikrakstā "El Nacional" paziņoja, ka straume, kas rada Anhela ūdenskritumu un kurai tobrīd nebija vietējā nosaukuma, būtu jāsauc par Gauju. Šajā pašā gadā upes vārds arī tika reģistrēts Venecuēlas Nacionālajā Kartogrāfijas institūtā.
