Nacionālās Zinātņu Akadēmijas publikācijā ASV stāstīts par eksperimentālās ekonomikas pētījumu, kas saistīts ar labdarībā iesaistīto cilvēku uzvedību.
Pētījums parādījis, ka, ziedojot naudu labdarībai, cilvēka smadzenēs aktivizējās tās pašas daļas, kas ir aktīvas seksa un ēšanas laikā, tādējādi ierindojot vēlmi darīt labu cilvēka visdabiskāko vajadzību sarakstā.
Tāpat pētījumā secināts, ka ekonomiskās krīzes laikā uzaugušie jaunieši ir mazāk savtīgi un visdrīzāk iesaistīsies palīdzēšanā citiem cilvēkiem.
Somijā Ziemassvētki ir visaktīvākais ziedošanas un labdarības laiks. Vairākiem tūkstošiem vientuļo un mazturīgo somu piedāvāts tradicionālais svētku mielasts Sacensību hallē, pasākumu kopš aizgājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem organizē Hurstu kristīgā ģimene. Gandrīz četri tūkstoši mazturīgo somu saņēmuši saziedotas dāvanas, ko paši vēlējušies, uzrakstot vēlmes vēstulēs. Daudzi desmiti dāvanu lūgtas mājdzīvniekiem. Kampaņu organizēja Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Svētkus svin arī Helsinku Dzīvnieku aizsardzības biedrības patversmē, tur simts kaķu trauciņus Ziemassvētkos piepilda ar garnelēm.
Atvērtāki Ziemassvētkiem katru gadu ir arī Somijā strādājošie uzņēmumi. Piemēram, somu "Glābiet bērnus" organizācijas gada budžeta lielākā daļa ir no uzņēmumu ziedojumie Ziemassvētku laikā.
Helsinku universitātes Baznīcas socioloģijas profesore Anne Brigitta Pessi veikusi pētījumu par somiem un labdarību.
Secināts, palīdzēšana citiem ir svarīga vai ārkārtīgi svarīga 70% somu. Daudzi evolūcijas biologi norāda, ka citu cilvēku pamanīšana un palīdzēšana ir primitīva vajadzība, un tas nācis sugai par labu, atgādina Pessi.
Somi ziedo ne tikai pašmāju cilvēkiem. Somu dāsnums pamanīts arī pasaules krīžu zemēs.
Somi jau kopš bērnības ticības mācības un ētikas stundās mācīti palīdzēt tiem, kam tas vajadzīgs. Mācītais labi palicis prātā, jo, ja salīdzīna pasaules tautas palīdzēšanas kultūras vērtību skalā, somi ir virsotnē, laikrakstā "Helsingin Sanomat" skaidro sociālpsiholoģijas emeritus profesors Klaus Helkama.
Visvairāk somi ziedojuši 2004.gada cunami katastrofai, jo Taizeme ir somu iemīļota atpūtas zeme un cunami gāja bojā simtiem somu tūristu. Par cunami krīzi plaši tika ziņots laikrakstos un televīzijā.
Somi labprāt ziedojuši arī Haiti zemestrīcē cietušajiem un Fukušimai, taču neveiksmīgi bijuši mēģinājumi iegūt atbalstu, piemēram, Sīrijas krīzei, Kaukāza konfliktam starp Krieviju un Gruziju vai Gazas konfliktam un Lībijas pilsoņu karam.
Vissliktāk cilvēki ziedo ilglaicīgām krīzēm, piemēram, sausumam un badam Āfrikā. Ilglaicīgas krīzes ziedotāju acīs ir nogurdinošas un garlaicīgas. No palīdzēšanas militāro konfliktu upuriem somi izvairās, ja nav īsti saprotami konflikta cēloņi, un upuri jūk ar vainīgajiem.
Somi neziedo, ja nav skaidrības, kam un kāpēc būtu jādod nauda.
Somijas „Amnesty International” organizācijas pārstāvji atzīst, ka arī cilvēktiesību aizstāvēšanai somi ir pasīvi ziedotāji.
Vairākos citos pēdējo gadu pētījumos atklāts, ka iesaistīšanās labdarībā pazemina asinsspiedienu, samazina risku sasirgt ar depresiju, uzlabo sirds veselību un pagarina mūža ilgumu.
