Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

A. Navaļnijs pārvests uz «101. kilometra» cietumu

Pasaules panorāma

Gruzijas opozīcija vaino varu par attālināšanos no demokrātijas

Tiesību eksperte: Krievijas režīmam nav tālas nākotnes

Krievijas tiesību eksperte: Putina režīmam nav nākotnes

Jo vairāk valdošais režīms piegriež skrūves, jo lielāks spiediens uzkrājas Krievijas sabiedrībā, un agri vai vēl tas izlauzīsies uz āru. “Ļoti negribas, lai pārmaiņas notiktu vardarbīgā ceļā, bet valsts dara visu, lai būtu tikai tā,” intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Krievijas tiesību eksperte, profesore Jeļena Lukjanova.

Iepriekš jau ziņojām par arvien pieaugošo spiedienu, kas Krievijā tiek vērsts pret augstskolu studentiem un mācībspēkiem. Tiem, kas uzdrošinājušies piedalīties protesta akcijās pret valdošo varu, vai pat tikai paust tām atbalstu ar sociālo tīklu starpniecību, draud izmešana no augstskolas.

Vairāki profesori, ar kuriem prestižā Krievijas Ekonomikas augstskola pārtraukusi darba līgumus, paziņoja par Brīvās Universitātes atklāšanu. Tās mērķis ir darboties kā neatkarīgai mācību iestādei, kas brīva no administratīvā spiediena un cenzūras. Lekcijas šajā augstskolā iespējams klausīties tiešsaistē internetā.

Viena no šīs universitātes dibinātājām pašlaik atrodas Latvijā. LTV žurnāliste Anna Ūdre tikās tiesību eksperti, profesori Jeļenu Lukjanovu, lai runātu gan par situāciju Krievijā, gan nesenā jubilāra Mihaila Gorbačova lomu mūsdienu Krievijā.

Izaugusi jauna paaudze

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēdējā laikā parakstījis vairākus likumus, kas ierobežo vārda brīvību un liedz neatkarīgām organizācijām brīvi darboties Krievijā. “Tie ir slikti likumi. Bet tā ir likumsakarīga tādas valdības rīcība, kura zaudē sabiedrības uzticību. Tai nekas cits neatliek. Tā varēja pakāpties pāris soļus atpakaļ un neturpināt vardarbīgu situācijas eskalāciju, bet tas nenotiks,” spriež profesore Lukjanova.

“Šo iemeslu dēļ uzskatu, ka šim režīmam nav tālas nākotnes. Valsts, tieši pretēji, dara visu, lai palielinātos sabiedrības spiediens, kā tas bija arī Gorbačova laikā. Un jo vairāk piegriez, jo lielāks spiediens veidojas. Man ir žēl, jo ļoti negribas, lai pārmaiņas notiktu vardarbīgā ceļā. Bet valsts dara visu, lai būtu tikai tā.”

Lukjanova gan nedomā, ka tagadējo situāciju varētu raksturot kā jaunu “perestroiku”, jo opozīcijas loma mūsdienās ir mainījusies. “Kad sākās “perestroika”, Krievijā maz cilvēku vispār saprata, kas notiek. Mums gribējās tikai brīvību. Bet brīvība uz papīra un pasludināta brīvība - tā vēl nav brīvība.

Brīvība prasa lielu darbu, ieguldījumu, cīņu par tiesībām. Un šo 30 gadu laikā daļa sabiedrības Krievijā ir iemācījusies cīnīties par šīm tiesībām. Arī opozīcija apgalvo, ka aizstāvēs savas tiesības.”

Krievija ir daļa no Eiropas

“Domāju, ka toreiz Gorbačovs vēl to nesaprata. Bet šo 30 gadu laikā ir izaugusi paaudze, un ne tikai jaunākā, arī vecāki cilvēki, kas mācījās un pārskatīja savu pasaules uztveri. Viņi valsti uztver pavisam citādi un ir gatavi cīnīties. Tā ir pavisam cita, apzināta pieeja tam, kādu mēs vēlamies redzēt savu valsti un kā to darīt pārtikušu,” secina Lukjanova.

Vaicāta par iespējamo Krievijas attālināšanos no Eiropas, aizverot durvis dialogam, profesore Lukjanova norāda: “Krievijai ļoti negribētos novērsties no Eiropas, bet Eiropa kritizē Krieviju. Un pamatoti kritizē, jo Krievija nepilda pati savas saistības. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pareizi pateica, ka tā nav tikai valsts iekšējā lieta. Ja Krievija ir parakstījusi starptautiskas vienošanās, tad tā ir atbildīga par notiekošo.”

“Eiropas kritika Krievijai, manuprāt, nāk par labu. Tagadējais režīms, protams, tam pretojas, bet Krievija nekur nepazudīs no Eiropas, jo tā ir daļa no Eiropas,” uzsver Lukjanova.

Cilvēciskums nav savienojams ar sociālismu

90 gadu jubileju šonedēļ svinēja pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs, kuru Krievijā daudzi kritizē par “diženas lielvalsts” sagraušanu, bet citviet Eiropā viņa lomu vēsturē vērtē pārsvarā pozitīvi, jo Gorbačova reformas pavēra ceļu aukstā kara beigām un Austrumeiropas brīvības atgūšanai.

“Tagad, pēc 30 gadiem, visu, ko paveica Gorbačovs, mēs saprotam daudz labāk, nekā pirms kādiem 25 gadiem. Nedomāju, ka Gorbačovs, pasludinot “atklātības” (glasnostj) politiku, atceļot vairākas autoritārās valsts pārvaldes metodes, saprata, kāds būs gala rezultāts, ka tas novedīs pie Padomju Savienības sabrukuma. Viņš redzēja, ka valstī samilzušas tādas problēmas, ka citādi vienkārši nevar rīkoties,” secina Lukjanova.

“Domāju, ka pašam Gorbačovam sabiedrībā uzkrātais spiediens bija kas negaidīts. Viņš pavēra ceļu brīvībai, cilvēciskumam. Bet cilvēciskums ar sociālismu īsti neiet roku rokā. Padomju valstī valdīja diktatūra, un kā to pārtrauca, tā loģiski pazuda arī valsts.”

Impēriju laiks ir pagājis

Lukjanova uzskata, ka impēriju laiks ir pagājis, tām vairs nevajadzētu būt. “Tas, kas tagad notiek postpadomju telpā, ir process, kuru latīniski apzīmē ar “imperio” jeb “prom no impērijas”. Arī Latvijā jūtamas šī procesa atbalsis, bet Latvijā impērija eksistēja 30 gadu mazāk nekā Krievijā. Un mēs redzam rezultātu. Lai cik jums nebūtu grūti, Latvija kļuva brīva un sāka iet savu ceļu,” norāda Lukjanova.

“Jā, ir grūti izprast mūsdienu eiropiešu vērtības. Jā, ir ļoti grūti pēc 50, 60 sociālisma gadiem no neefektīvas ekonomikas izveidot jaunu. Bet šodien mums jābūt pateicīgiem Gorbačovam par viņa reformām, kaut arī viņš neparedzēja, kur novedīs viņa lēmumi.”

Uz jautājumu, ko mūsdienu Krievijā cilvēki domā par Gorbačovu, profesore Lukjanova atbild: “Protams, ir cilvēki, kuri ļoti pārdzīvo par Padomju Savienības sabrukumu, viņi uzskata Gorbačovu par nodevēju. Diemžēl arī Latvijā tādu cilvēku ir daudz.”

“Mēs esam aizmirsuši, ko nozīmē produktu deficīts, mākslas izpausmes ierobežojumi, normālas medicīnas trūkums. Šo un vēl daudz ko citu esam aizmirsuši. Šiem cilvēkiem tagad šķiet, ka toreiz mēs bijām jauni un laimīgi, viss bija labi. Bet cilvēku ar šādiem uzskatiem paliek arvien mazāk. Citi no mūsdienu skatupunkta saprot, ka Gorbačovam toreiz bija taisnība. Lai kā arī nebūtu, Gorbačovam būs ienaidnieki, bet arvien vairāk cilvēku saprot, ka viņš toreiz rīkojās pareizi.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt