- Vai Krievijas Amoka skrējiens?
- Psiholoģe: Aizsardzības uzvedība un neiecietība pret kritiku liecina par vēlmi pēc kompensācijas
- Alkas pēc stingras rokas
Vai Krievijas Amoka skrējiens?
Savs skatījums uz Krievijas ārpolitiku jeb uzvedību ir arī psihoanalītiķiem. Amerikāņu un vācu psihiatru asociācijas tās uzvedību ir centušās skaidrot ar Amoka skrējienu, kas nozīmē, ka cilvēks ir nonācis tik tālu, ka viņam jau ir vienalga kādas sekas izraisa rīcība. Proti, bez kāda būtiska iemesla, šāds pacients kļūst agresīvs, draud nodarīt miesas bojājumus, iespējams, pat nogalināt un iznīcināt, līdz pagurst un tad zaudē atmiņu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēdz piesaukt īpašo Krievijas demokrātijas modeli. Krievijā ļoti labi veicas ar dažādu sazvērestības teoriju meklēšanu.
Labs piemērs tam, ka Krievija vienmēr un visur meklēs attaisnojumu ārpasaulē, ir Krievijas prezidenta izteiktās atziņas Sanktpēterburgas ekonomikas forumā. Tajā viņš uzskatāmi demonstrēja, ka Krievija nav cēlonis postījumiem Ukrainā. Pēc viņa teiktā, vainīga ir ASV. „Mēs daudz runājam par to, kas jau ir bijis, bet nerunājam par to, kāpēc tas notika. Kāpēc mēs esam nonākuši līdz Ukrainas krīze?
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas ir saistīts ar eiforijas stāvokli, kas pārņēma mūsu starptautiskos partnerus, pirmām kārtām jau ASV, pēc PSRS sabrukuma,” Sanktpēterburgā sacīja Putins.
„ASV ir pieļāvusi šādas savas ārpolitikas kļūdas - tādas bija Irākā, kuras vēlāk arī paši tās atzina, bet pieļāva no jauna Lībijā. Atzina arī šīs kļūdas un tūlīt pat, tās atkārtoja Ukrainā. Mēs neesam sākuma iemesls tam, kas šobrīd notiek Ukrainā. Mēs uzskatām, ka šobrīd būtu jāievēro Minskas vienošanās. Krievija nekad nebūtu parakstījusi šo dokumentu, ja nebūtu gatava to ievērot.,” pauda Putins.
Psiholoģe: Aizsardzības uzvedība un neiecietība pret kritiku liecina par vēlmi pēc kompensācijas
Krievijas kā pacienta vērtējumu, sniedz psiholoģe un sociālpsiholoģisko treniņu pasniedzēja Kristiāna Lapiņa. „Pacientam ir zināmas problēmas ar trauksmi un trauksmes līmeni. Tāda, cilvēkam ir raksturīga uzvedība, kas vērsta uz aizsargāšanos, neiecietību pret kritiku vai izteikumiem no citiem cilvēkiem, kas šajā gadījumā būtu citas valstis, vai arī tieksme norobežoties un nespēja iet uz dialogu,” analizē Lapiņa. „Tas liecina par trauksmi. Dažkārt tās ir arī panikas lēkmes un kādas personības iezīmes, kas saistīti ar paranoīdu aspektu.
Brīžiem šķiet, ka šāds cilvēks, ja viņš tā uzvestos, tiešām ir trauksmains un iekšēji nepārliecināts. Viņš atsaucas uz zaudētām lietām un vērtībām un vēlmi apliecināt sevi, taču tas jau izskatās pēc hiperkompensācijas. Tieksme vēl vairāk apliecināt, kas viņam pietrūkst un tādā veidā, lai visi to pamana un visi to redz,” komentē sociālpsiholoģe.
Viena no ASV un Vācijas psihiatru atziņām paredz, ka pacients, kurš atrodas destruktīvā pašiznīcināšanās stāvoklī, mēdz saskarties ar tādām kā neveiksmes pazīmēm. Ja skatās uz Krieviju, tā cenšas demonstrēt savu spēku ar dažādām pompozām parādēm, gluži kā citās valstīs. Piemēram, Krimā, Krievijas karakuģi vēlējās parādīt valsts kaujas spējas, izšaujot raķetes. Viena nokrita turpat kuģa priekšgalā, otra vispār no šahtas nelīda ārā.
Alkas pēc stingras rokas
Vēl viens aspekts - Krievijas elite ir izkropļota gluži kā citās postpadomju valstīs. Tā sauktā elite ir izveidojusies, lai apmierinātu savas intereses. Toties Krievijā laicīgās un garīgās varas nošķīrums neeksistē. Lai arī Krievijas patriarhs saka, ka baznīca vēl nekad nav bijusi tik brīva no valsts, kā Putina laikā, tas nav traucējis baznīcai saņemt vairākus grantus no valsts kases. Papildus vēl Krievijas pareizticīgā baznīca palīdzēs cīnīties ar korupciju un ēnu ekonomiku.
Krievijas patriarhs Kirils uzskata, baznīca ir ideoloģija, kas manipulē ar cilvēku prātiem. „Baznīca pretendē uz tiesībām vadīt jūsu apziņu un manipulēt ar jūsu gribu. Tā ir sava veida pseidoideoloģija, kas nākusi nomainīt komunistisko ideoloģiju,” sludināja Kirils. „Tāpēc tiek izdarīti secinājumi, ka baznīca, vadoties no pilsoņa brīvības jēdziena, ir bīstama. Tā pārāk iejauksies cilvēku apziņā, lūk, tas biedē mūsu oponentus,” viņš secina.
Tēva Kirila turība pirms viņš ieņēma patriarha amatu tika lēsta ap četriem miljardiem ASV dolāru. Galvenokārt, sapelnīta ar tabakas izstrādājumu un naftas tirdzniecību. Lielā mērā, viņu, kā vienu no baznīcas vīriem, piesedza iepriekšējais patriarhs un Kremlis. Kirils labākajās tradīcijās ceļ sev pilis un pa Maskavu pārvietojas ar bākugunīm, apturot satiksmi.
Materiālais spožums ir daļa no šīs ilustrācijas. Ja Lielbritānijas karaliene savam tēlam pakārto pat ēdienkarti, tad Krievijas patriarhs vai valsts politiskie vadītāji, nespēj atturēties no prieka, ko sniedz dārgs rokas pulkstenis. Vēlāk, vēlme šo mazo aušību notušēt fotogrāfijās, atspēlējas ar vēl lielāku skandālu. Izrādās, ka pulkstenis no rokas pazūd, bet atspulgs uz galda virsmas saglabājas.
Lapiņa skaidro, trauksmainā valstī arī visas sabiedrības attieksme kļūst trauksmaināka. Tomēr tas atspoguļo arī alkas pēc stingras rokas un totalitāras varas.
„Trauksmainība, kas ir šādā valstī, ja valsti pielīdzina cilvēkam, liek tiekties pēc totalitārisma, liek tiekties pēc diktāta, pēc mesijas, kas visu atrisina. Man, šķiet, ka tajās valstīs un tajos pacientos, kuros ir šī trauksmainība, ir sastopama vēlme pēc tūlītēja atrisinājuma, ko bieži asociē ar spēku, ar to, ka man tūlīt pateiks kā lietām ir jānotiek. Sagaidīt nobriedušas personības pazīmes, diezin vai mēs varam,” atzīst Lapiņa.
Vācijas un ASV psihiatru asociācijas pārspīlē Krievijas pielīdzināšanu trakam pacientam, kas gatavs darīt jebko savā ceļā. Visticamāk, Krievija kā valsts un tās sabiedrība, aug gluži kā cilvēks. Sākumā ir bērnība, tad pienāk trakulīgi jauniešu laiki, kad galvenās vērtības nosaka nauda un spožums. Tomēr, kā atzīst Lapiņa, Krieviju tāpat kā jebkuru valsti nevar skaidrot, vadoties pēc viena vai dažu cilvēku rīcības. Sabiedrība un politika ir saistītas, bet sarežģītāku procesu veidā, lai pateiktu vienkārši, ka Krievija atrastos Amoka skrējienā.
