Krievija aicina arī citas valstis sekot Maskavas piemēram un atzīt Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarību, taču šāds scenārijs ir maz ticams, jo Putina lēmums saņēmis gandrīz vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu.

Krievija pašlaik ir vienīgā valsts, kas atzinusi separātistu republiku neatkarību, bet visas pārējās valstis šo teritoriju uzskata par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu.

2008. gadā pēc Krievijas un Gruzijas kara Maskava atzina arī Abhāzijas un Dienvidosetijas separātistu pasludināto republiku neatkarību no Gruzijas. Taču šim piemēram sekoja tikai dažas pasaules valstis: Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību atzina dažas Krievijas sabiedrotās (Sīrija, Venecuēla un Nikaragva), kā arī pāris Klusā okeāna salu valstiņas. Visa pārējā pasaule joprojām uzskata Abhāziju un Dienvidosetiju par Gruzijas sastāvdaļu.

Krievijas Valsts domē jautājums par sadarbības līgumu ratifikāciju tika izskatīts uzreiz vairākos lasījumos, un vairumā gadījumu Valsts domes deputāti par attiecību veidošanu ar Doneckas un Luhanskas separātistu "tautas republikām" nobalsoja pilnīgi vienprātīgi: par balsoja 400 no 400 deputātiem, ziņo interneta medijs "Meduza".

Cits iznākums arī nebija gaidāms, jo Krievijas parlaments jau sen ir pārvērsts par Kremļa lēmumu apstiprināšanas orgānu, nekāda reāla opozīcija tajā nav iedomājama.

Vācijas medijs "Der Spiegel", atsaucoties uz avotiem Eiropas Komisijā, vēsta, ka Eiropas Savienība (ES) plāno noteikt sankcijas pret visiem Krievijas deputātiem, kas balsojuši par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu. Viņiem būs liegta iebraukšana ES valstu teritorijā, tiks iesaldēti viņu līdzekļi.

"Der Spiegel" arīdzan vēsta, ka ES plāno aizliegt Krievijas valsts parādzīmju tirdzniecību, lai Krievijai būtu grūtāk saņemt aizdevumus pasaules finanšu tirgū.

Vien aptuveni 12 stundas pēc tam, kad Krievijas prezidents Putins parakstīja rīkojumu par pašpasludināto Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu, arī abi šie politiskie veidojumi ir ratificējuši līgumu par draudzību, sadarbību un abpusējo palīdzību ar Krieviju.

Pašpasludinātās "tautas republikas" par savu teritoriju uzskata visus Doneckas un Luhanskas apgabalus, ne tikai pašlaik kontrolētās teritorijas. Par to otrdien paziņojuši šo valstisko veidojumu līderi.

Tas licis uzdot jautājumus par to, vai Krievijas spēku ievešana Donbasa teritorijā nenozīmēs vēlmi virzīties tālāk Ukrainas teritorijā un iekarot jaunas teritorijas.

Kā uzskata bijušais Krievijas Valsts domes deputāts, tagad Ukrainā dzīvojošais Ļevs Ponomarjovs, patiesībā nav noticis nekas jauns, izņemot to, ka Putins ir atteicies no koncepcijas "mūsu tur nav”. Ponomarjovs ir pārliecināts, ka Putinam šis bijis iznākums ar vismazākajiem zaudējumiem.

"Es esmu pārliecināts, ka svārstīšanās bija ļoti liela. Putins vispār ir ļoti bailīgs. Tāpēc arī sarīkoja visu šo šovu ar Drošības padomi, kurā prasīja visiem izteikties un faktiski sasaistīja visus ar asinīm. Starp citu, nekas tāds netika darīts, anektējot Krimu, un toreiz viņš bija daudz pārliecinātāks nekā par to, ko viņš dara tagad," spriež Ponomarjovs.

"Es domāju, ka viņš vienkārši sevi iedzina stūrī un paaugstināja likmes – ja nekas netiktu darīts, tad mēs būtu nobijušies. Bet mēs nenobijāmies un vismaz kaut ko izdarīsim. Taču visi viņa iespējamie rīcības scenāriji solīja zaudējumu. Tāpēc viņš izvēlējās to, kurš nesīs vismazākos zaudējumus."

Daudzi politikas komentētāji norāda, ka, no vienas puses, Krievijas militārā uzbrukuma draudi ir mazinājušies, no otras puses – tie ir kļuvuši arī lielāki. Kā intervijā televīzijas kanālam "Dožģ" norāda ukraiņu politoloģe Oļesja Jahno, tieši Rietumu aktīvās rīcības dēļ Putins ir bijis spiests rīkoties ātri un tagad gaidāma pauze, domājot par turpmāko stratēģiju.

"Manuprāt, šī atzīšana "uz ātru roku" apstiprina to, par ko brīdināja Rietumu izlūkdienesti – par iespējamu militāru provokāciju ne no Ukrainas puses. Lēmumu pieņemšanu ietekmēja tas, ka par šo scenāriju tika runāts un tas pat tika apsteigts. Krievijai samazinājās manevra iespējas izmantot militāro šantāžu kā līdzekli, lai piespiestu Ukrainu piekrist Minskas vienošanās politiskajai daļai Krievijas interpretācijā," norāda Jahno.

"Un, tā kā šis iespējamās provokācijas scenārijs nonāca atklātībā, tika izlemts par labu šo veidojumu atzīšanai.

Tas nozīmē, ka militārā ziņā Krievija oficiāli vairs neslēpsies un izvietos Donbasā savus spēkus, kā arī turpinās militāro spiedienu. Vienkārši uz kādu laiku var runāt par pauzi tālākā scenārija izvēlei, taču spiediens noteikti turpināsies."

Šajā situācijā Ukraina ir aicinājusi sabiedrotos Rietumos piemērot Krievijai spēcīgas sankcijas, jo Maskava noteikti centīsies izprovocēt Ukrainu. ASV jau ir paziņojušas par tirdzniecības ierobežojumiem attiecībā pret pašpasludinātajām republikām, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels ir solījis, ka bloka ārlietu ministri sankcijas varētu pieņemt jau otrdien.

Kā norādījis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, Ukraina turpinās izrādīt viedumu un noturību, izvairoties no bruņotas konfrontācijas.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs gan brīdinājis, ka Ukrainai ir gaidāmi grūti laiki un arī lieli zaudējumi, tomēr galu galā ukraiņi uzvarēs, jo cīnās par savu zemi un viņu pusē ir taisnība.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto “tautas republiku” neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.