Savukārt galvenais Kremļa kritiķis Aleksejs Navaļnijs norādīja, ka Vladimirs Putins savas varas saglabāšanas dēļ ir atņēmis cilvēkiem tiesības un organizēja balsošanu vietās, kur nav iespējams tās kontrolēt. Putinam esot bijusi vajadzīga tikai vēlētāju aktivitāte, jo nav iespējams iestudēt izrādi bez auditorijas.
KONTEKSTS:
Apstiprinot grozījumus konstitūcijā, Krievijas parlamenta abas palātas šā gada 11. martā lēma, ka Krievijas prezidents Putins varēs kandidēt uz jaunu pilnvaru termiņu. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo konstitūciju Putinam, kurš pie varas ir jau divas desmitgades, pēc pilnvaru termiņa beigām 2024. gadā vairs nebūtu tiesību kandidēt atkārtoti. Jaunās izmaiņas paredz dzēst līdzšinējos Putina pilnvaru termiņus un sākt to uzskaiti no jauna.
Referendumam vajadzēja notikt 22. aprīlī, bet to pārcēla uz 1. jūliju pēc tam, kad Krievijā uzliesmoja koronavīruss. Iepriekšējā balsošana sākās 25. jūnijā, lai samazinātu cilvēku drūzmēšanos iecirkņos.
Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pēc 99,9% nodoto balsu saskaitīšanas paziņoja, ka grozījumus konstitūcijā atbalstījuši nepilni 78% nobalsojušo.
Eiropas Savienība nosoda Krievijas referenduma rīkošanu Krimā, Luhanskā un Donbasā.
