Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Ukrainā atceras Pašcieņas revolūcijas upurus

Minhenē strīdas par Krieviju un Ķīnu

Krievijas militārā vai Ķīnas ekonomiskā ietekme – kas Rietumu politiķus satrauc vairāk?

Aizvadītajā nedēļas nogalē notikusī Minhenes drošības konference ir vieta, kur vislabāk un ātrāk var izmērīt pasaules drošības un miera temperatūru. Parasti pēdējos gados līdzīgos pasākumos ir dominējušās diskusijas par populisma pieaugumu, bet šoreiz Minhenē plaši pieminēts Ķīnas vārds. Kas šobrīd Rietumu pasauli uztrauc vairāk – Krievijas militārās vai Ķīnas ekonomiskās ietekmes pieaugums?

Minhenes drošības konferences galvenā tēma bija provokatīva tēze par Rietumu trūkumu pašos Rietumos. Proti, Rietumu valstis pašas vairs nav vienotas par to, kādas ir to vērtības. Spriežot pēc runām konferencē, pat NATO dalībvalstu vidū vairs nav vienotas izpratnes par to, kas ir galvenais drauds – Ķīna vai Krievija.

“Ķīnas Komunistiskā partija rada milzīgu risku nevis Rietumu vietai pasaulē, bet gan pašai Rietumu idejai. Tāpēc mūsu pienākums ir aizsargāt savus cilvēkus,” paziņoja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

ASV politiķu likto uzsvaru uz Ķīnu kā lielāko riska avotu rietumvalstīm Minhenes konferencē pamanīja daudzi. “Problēma ir tā, ka rietumvalstis par to nespēj vienoties. ASV uzskata, un mēs to šeit redzējām, ka Ķīna ir galvenais drauds ASV globāli. Bet eiropieši tā neuzskata. Eiropieši ir daudz vairāk fokusēti uz krieviem. Varbūt [Francijas prezidents Emanuels] Makrons mazliet mazāk. Bet attiecībā uz Ķīnu – viņi  grib strādāt ar ķīniešiem, un to amerikāņi nevar pieņemt.

Es nekad neesmu redzējis tādu plaisu Rietumos,” atzina amerikāņu politologs Ians Bremmers.

Šo plaisu vēl padziļinājis ASV vēstnieka Vācijā Ričarda Grenela tikko izteiktais brīdinājums, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu pārtraukt apmaiņu ar izlūkošanas informāciju ar tām valstīm, kas ielaidīsies darījumos ar Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu "Huawei". Un tas attiecas uz Eiropu.

Tieši šī atšķirīgā ASV un Eiropas partneru nostāja ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas pusē sāk runāt par ASV kā globālās lielvaras norietu. Uz to norādīja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss: “Parādās jauna pasaules kārtība, taču tai ir maz sakara ar tādiem principiem kā liberālisms vai likuma vara. Jaunums nav ne Ķīnas ietekmes pieaugums, ko mēs vērojām jau dekādēm, nedz arī Eiropas stratēģiskās nozīmes mazināšanās pēc Aukstā kara.

Īstais spēles mainītājs ir agrāk visuresošo amerikāņu kā pasaules policistu laikmeta acīmredzamais noriets.”

Viens no ietekmīgākajiem politologiem pasaulē un “maigās varas” koncepcijas autors, amerikānis profesors Džozefs Najs norādīja, ka ir pāragri runāt par ASV globālās dominance galu. “Es neesmu pārliecināts, ka šī dominēšana bija tik liela, kā mēs apgalvojām. ASV joprojām veido piektdaļu no pasaules IKP, mums vienīgajiem joprojām ir tāda militārā kapacitāte, lai rīkotos globāli visā pasaulē.

Mēs esam mazāki, nekā bijām, bet es joprojām teiktu – ASV ir visspēcīgākā vara,” pauda Najs.

Tāpēc, iespējams, ir jārunā ir nevis par ASV norietu, bet gan par Rietumu šķelšanos.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti