Konferences vadītājs: Krīzēs trūkst kolektīvās rīcības
Minhenes drošības konference gadu gaitā kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām sanāksmēm, kur vienkopus pulcējas valstu un valdību vadītāji, aizsardzības un ārlietu ministri, kā arī viedokļu līderi un dažādi eksperti. Šī ir iespēja pārrunāt pasaulē aktuālo konfliktu risināšanu, dažādus divpusējo attiecību jautājumus, kā arī esošos un gaidāmos drošības izaicinājumus.
Šogad konference notiek jau 56. reizi, un šoreiz ieskicēta tēma ar nosaukumu „Westlessness”. Pirms konferences publicētā Minhenes drošības ziņojuma autori to saredz kā nenoteiktību par Rietumu mērķi un lomu pasaulē. Proti, pasaule kopumā un pašas Rietumu valstis nav pārliecinātas par savām vērtībām un stratēģisko virzienu.
Tiek diskutēts par to, ka gan pasaule kopumā, gan pašas tā dēvētas Rietumu valstis vairs nav pārliecinātas par savām vērtībām un stratēģisko orientāciju. Līdz ar to Rietumu dominējošā loma pasaulē samazinās.
Atklājot konferenci, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers runāja par izaicinājumiem, ko Eiropai rada Krievija, Ķīna un pat ASV un – cik svarīga ir sadarbība, jo mūsdienās pat superlielvara nevar veiksmīgi darboties viena pati.
“Pat mūsu tuvākais sabiedrotais - Amerikas Savienotās Valstis - pie pašreizējās vadības noraida starptautiskās kopienas ideju. Ja visi sāktu uzskatīt, ka ir pareizi domāt tikai par sevi? “Amerika vispirms!”, ja nepieciešams, uz kaimiņu un partneru rēķina. Vismaz tā tas tagad izskatās,” pauda Šteinmeiers.
Bažas rada tas, ka Rietumi arvien mazāk vēlas iesaistīties vardarbīgu konfliktos noregulēšanā ārvalstīs, bet tas nenozīmē, ka šie konflikti izzūd. Tie tikai kļūst vardarbīgāki.
Politikas analītiķis un rakstnieks Edvards Lūkass: “Lai gan tas, protams, ir lielisks nosaukums konferencei, es neredzu, ka cilvēki bēgtu no rietumvalstīm, jo viņiem nepatīk vārda brīvība, ekonomiskās un politiskās brīvības un likuma vara. Jūs neredzat, ka cilvēki riskētu ar savu dzīvību, lai nokļūtu Krievijā vai Ķīnā, jo dzīve tur ir labāka. Taisnība, ka Rietumi ir zaudējuši daļu savas politiskās vienprātības, un daļa vēlētāju ir atsvešinājušies... Bet es nedomāju, ka tās ir Rietumu beigas. Mums Rietumi ir jāuzlabo.''
Savukārt konferences vadītājs Volfgangs Išingers savā runā norādīja uz kolektīvās rīcības trūkumu krīžu un draudu risināšanā. Viņš uzsvēra, ka Minhenes konference nenostājas kādā konkrētā pusē. Kā piemēru Išingers minēja to, ka Minhenē klātesoša ir ne tikai ASV delegācija, bet arī Irāna. Viņš piebilda, ka diplomātijas panākumu atslēga ir sarunāšanās un spēja ieklausīties.
Levits: Tendence uz populismu ''iekož'' tautām
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka Latvijas pozīcija straujo pārmaiņu pasaulē ir multilaterālisms jeb kopēja rietumvalstu vienošanās par mērķiem un koordinēta to sasniegšana, izvairoties no atsevišķu „indivīdu” izlēcieniem, kurus vada populisms. „Mēs nevaram noliegt, ka daļā rietumvalstu ir zināma tendence uz populismu. Un tā ir tendence, kas beigu beigās ''iekož'' attiecīgās valsts tautai.
Mūsu, latviešu, politika ir racionāla, un tādēļ mēs iestājamies pret šādiem nacionāliem egoismiem,” sacīja Levits.
Pēc Levita domām, pēdējos gados Eiropas Savienības kā pasaules spēcīgākā ekonomiskā bloka ietekme pasaules politikā ir mazinājusies, kas ir pretrunā ar visu dalībvalstu un Latvijas interesēm. „Mums ir kopā un ātri jāreaģē uz ārējo situāciju ap Eiropas Savienību, piemēram, Tuvajos Austrumos. Tas ir politisks izaicinājums. Viena no problēmām ir tā, ka virknē Eiropas Savienības dalībvalstu pēdējā laikā lielāku ietekmi ir guvuši populistiski spēki, kas to tik labi nesaprot,” norādīja Levits.
Runājot par drošības izaicinājumiem Latvijai, Levits skaidroja, ka tradicionālajiem militārajiem apdraudējumiem, kas pastāv kopš NATO izveides, pēdējo gadu laikā pievienojies arī informatīvais karš. „Mums ir lielāka pieredze, kā ar to apieties un aizsargāties, nekā daudzām citām NATO dalībvalstīm. Bet, protams, arī mums pašiem ir jāiet uz priekšu un daudz efektīvāk tas jādara nekā līdz šim,” sacīja prezidents.
No Latvijas konferenci apmeklē arī aizsardzības un ārlietu ministri.
Konferencē drošības pasākumi ir ļoti stingri, un bez speciālu mediju centra darbinieku pavadības žurnālisti nemaz nedrīkst apkārt staigāt. Galvenajā konferenču zālē prese arī netiek ielaista.
Bet, kamēr politiķi par vērtībām sprieda greznajā viesnīcā, par tām iestājās arī protestētāji ārpus Minhenes drošības konferences telpām, aicinot uz cīņu par klimata pārmaiņām.
Ārpus Vašingtonas ikgadējā Minhenes konference parasti ir viena no labākajām vietām, kur sajust vēsmas ASV ārpolitiskajā domāšanā. Tāpēc gaidāms, ka te tiks testēta arī starptautiskā reakcija uz Donalda Trumpa nesen publiskoto miera plānu Tuvajiem Austrumiem.
KONTEKSTS:
Minhenes drošības konferencē arī tiek saukta par ārpolitikas Davosu, velkot paralēles ar Pasaules Ekonomikas forumu Davosā. Konferencē pulcējas ne mazāk prominenta publika. Tā notiek jau kopš 1963. gada un ir vislielākais šāda veida pasākums pasaulē.
