Biedrība "Memoriāls" pastāv vairāk nekā 30 gadu. To 1989. gadā izveidoja padomju disidenti, tostarp Nobela Miera prēmijas laureāts Andrejs Saharovs.
Sākotnēji tās darbības galvenais virziens bija komunistiskā režīma represiju upuru piemiņas iemūžināšana, bet vēlāk organizācija pievērsās arī citiem vēsturiski izglītojošiem un cilvēktiesību aizsardzības projektiem.
Novembra sākumā Krievijas Augstākajā tiesā tika saņemts Ģenerālprokuratūras iesniegums ar prasību likvidēt "Memoriālu".
Krievijas Ģenerālprokuratūra apgalvo, ka "Memoriāls" un tā struktūras "veic savu darbību, pārkāpjot Krievijas konstitūciju un vairākkārtīgi un rupji pārkāpjot likumu vai citus tiesību aktus". Cilvēktiesību aizsardzības organizācija cita starpā slēpjot faktu, ka tā veic ārvalstu aģenta funkcijas.
Tieslietu ministrija jau 2016. gadā iekļāva "Memoriālu" ārvalstu aģentu sarakstā.
Prāva Krievijas Augstākajā tiesā ir lielākais drauds "Memoriāla" pastāvēšanai kopš dibināšanas.
Protestējot pret prokuratūras prasību slēgt "Memoriālu", desmitiem šīs organizācijas atbalstītāju, tostarp opozīcijas politiķis Vladimirs Kara Murza sapulcējās pie Augstākās tiesas Maskavā. Protestētājs, kuram rokās bija plakāts ar uzrakstu "Rokas nost no Memoriāla", tika aizturēts.
"Ir svarīgi saglabāt "Memoriālu", lai mēs varam saprast, kur mēs dzīvojām, kur mūsu vecāki dzīvoja un kur mēs nedrīkstam atgriezties," izteicās "Memoriāla" atbalstītājs Vladimirs Ananičs. 64 gadus vecais ārsts nodēvēja Krievijas varasiestādes par "Staļina mazbērniem" un apsūdzēja tās centienos atjaunot valstī baiļu klimatu.
"Viņi nevēlas, lai cilvēki domā par valstī notiekošo, jo tas ir biedējoši," viņš sacīja.
Tiesā prokuratūra apgalvoja, ka "Memoriāls" savās publikācijās, tostarp ierakstos sociālajos medijos, adekvāti nenorāda, ka atzīts par "ārvalstu aģentu".
Aizstāvības advokāte Marija Eismonta apgalvoja, ka nav precīzu noteikumu par to, kas tieši būtu jānorāda un kā. Viņa uzsvēra, ka organizācijas sirdsapziņa ir tīra.
"Memoriāla" dibinātāji apgalvo, ka nopietni pārkāpumi nav notikuši un visi organizācijas materiāli ir pienācīgi marķēti, un tikai nenozīmīgam skaitam dokumentu varētu trūkt "ārvalstu aģenta" marķējuma.
Prāva Krievijas Augstākajā tiesā sākās 25. novembrī, bet tagad atlikta līdz 23. decembrim.
Prāvai sākoties, aktīvisti lūdza Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iejaukties, bet Putins savā cilvēktiesību padomē norādīja, ka "Memoriāls" strādā "teroristu un ekstrēmistu organizāciju" labā.
"Memoriāls" veido politieslodzīto sarakstu, kurā iekļautas Krievijā aizliegtās reliģiskās minoritātes un Putina ievērojamākais kritiķis Aleksejs Navaļnijs, kura politiskās organizācijas šogad tika slēgtas.
Krievijas divi joprojām dzīvie Nobela Miera prēmijas ieguvēji - bijušais PSRS līderis Mihails Gorbačovs un Krievijas neatkarīgā laikraksta "Novaja gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs - aicinājuši prokuratūru atsaukt savas apsūdzības.
Muratovs piektdien, saņemot Nobela Miera prēmiju Oslo rātsnamā, norādīja uz pretrunīgajām tendencēm modernajā Krievijā. Viņš norādīja, ka Putins atbalstījis pieminekļa uzstādīšanu Saharovam, bet prokuratūra pieprasa likvidēt viņa dibināto organizāciju.
""Memoriāls" nav tautas ienaidnieks. "Memoriāls" ir tautas draugs," sacīja Muratovs.
Vairāk nekā 120 000 cilvēku ir parakstījuši petīciju, kurā varasiestādes aicinātas atteikties no lietas pret "Memoriālu".
