Krievijas Augstākā tiesa turpina skatīt lietu par «Memoriāla» slēgšanu

Krievijas Augstākā tiesa otrdien, 14. decembrī, turpinās skatīt Ģenerālprokuratūras prasību slēgt cilvēktiesību organizāciju "Memoriāls". Šajā lietā liecinieki uzklausīti netiks, lai arī to bija prasījuši "Memoriāla" pārstāvji. Politikas komentētāji un žurnālisti uzskata: ar "Memoriāla" slēgšanu Krievijas vadība cenšas pieklusināt netīkamus pagātnes notikumus, tādējādi stiprinot pašreizējās varas struktūras. 

Krievijas Augstākā tiesa turpina skatīt lietu par «Memoriāla» slēgšanu
00:00 / 05:08
Lejuplādēt

Pirms mēneša, 11. novembrī, Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās ar prasību Krievijas Augstākajā tiesā, pieprasot likvidēt Krievijā pazīstamāko cilvēktiesību aizsardzības centru "Memoriāls", kā arī tā struktūrvienības. Kā galvenais iemesls šādai rīcībai tiek minēts fakts, ka organizācijas materiālos regulāri trūkstot norāžu uz to, ka šī organizācija ir atzīta par ārvalstu aģentu. Šāds statuss "Memoriālam" ir jau kopš 2016. gada.

Tāpat prokuratūra apgalvoja, ka memoriāla darbībā esot konstatēti psiholoģiski un lingvistiski mēģinājumi attaisnot vairāku starptautisku teroristisko organizāciju dalībniekus. "Memoriāla" pārstāvji gan šādas apsūdzības kategoriski noliedz, vienlaikus atzīstot, ka tā ir iestājusies par cilvēktiesību aizstāvību Čečenijā un citos Ziemeļkaukāza reģionos.

Pagājušajā nedēļā notikušajā Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunā ar Kremļa Cilvēktiesību padomes pārstāvjiem atklājās, ka vēršanās pret "Memoriālu" varētu būt izskaidrojama arī ar to, ka PSRS laika politiskā terora upuru datu bāzē izraēliešu pētnieki ir atklājuši vairākas personas, kopumā trīs, kuras ir sadarbojušās ar nacistiem ebreju iznīcināšanā, tostarp Latvijas teritorijā. "Memoriāla" pārstāvji atzinuši, ka šāda kļūda tiešām ir bijusi, taču kartotēkā, kurā atrodas vismaz 3 miljonu cilvēku vārdi, kļūdas ir iespējamas. Turklāt tieši attiecībā uz minētajiem trijiem cilvēkiem kļūdas jau esot labotas pirms vairākiem mēnešiem.

Taču, kā norādījuši vairāki krievu komentētāji un žurnālisti, šis ir tikai iemesls, lai atbrīvotos no organizācijas, kura cenšas reabilitēt Padomju Savienības politisko represiju upurus.

Kā uzskata žurnālists un politikas komentētājs Sergejs Parhomenko, vēstures faktu atklāšana pašreizējai Krievijas vadībai nav ērta un tāpēc pašlaik ir noslepenota liela daļa dokumentu, kas saistīta tieši ar šo noziegumu pastrādātājiem.

"Krievijas Federācijā visi arhīvi, kuros ir dati par dažādiem tiesu vai kvazi-tiesu orgāniem, kuri darbojās Padomju Savienībā 30., 40. vai 50. gados – visas troikas, tribunāli un ārkārtējās sapulces – šie arhīvi ir slepeni. Viņi ir noslepenoti attiecībā pret tiem cilvēkiem, kuri netika reabilitēti. Krievijā nav likumiskas iespējas iegūt datus par to, kāpēc šīs personas tika notiesātas. Šīs lietas ir slēgtas, un tās ir slepenas. Šo slepenību ir organizējis Putins un uzturējis Putins visus šos 20 gadus, kopš viņš atrodas pie varas. Es tā apgalvoju, jo šajā laikā šo dokumentu slepenība bija jāatceļ noilguma dēļ, taču katru reizi tiek izdoti jauni dokumenti, kas slepenību pagarina un vēl vairāk pastiprina," atzina Parhomenko.

Radiostacijas "Eho Moskvi" galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs sacīja, ka visas pret "Memoriālu" vērstās apsūdzības ir tikai aizbildināšanās un iegansts, jo patiesībā visas pašreizējās tiesībsargājošās iestādes, tostarp Federālais Drošības dienests, ir uzskatāmas par bijušā NKVD, Čekas un citu represīvo orgānu politiskajām pārmantotājām. Uz šīm organizācijām pašlaik balstās arī Vladimira Putina režīms.

Jautājumu par nepieciešamību saglabāt "Memoriālu" pagājušajā nedēļā globālā līmenī aktualizēja arī šī gada Nobela miera prēmijas ieguvējs Dmitrijs Muratovs, kurš savā uzrunā, saņemot prestižo balvu, vairakkārt atsaucās uz vienu no "Memoriāla" dibinātājiem, arī Nobela prēmijas autoru Andreju Saharovu. Pēc Muratova vārdiem, Saharova atstātais mantojums joprojām daudziem var likties neērts.

"Mums Krievijā pašlaik cīnās divas tendences. No vienas puses, prezidents Putins palīdz uzstādīt pieminekli par godu akadēmiķa Saharova 100. dzimšanas dienai. No otras puses, mūsu valstī Ģenerālprokuratūra pieprasa likvidēt starptautisko cilvēktiesību centru "Memoriāls", kas cenšas reabilitēt Staļina represiju upurus, taču prokurori to apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos. Varbūt tāpēc, ka pavisam nesen Federālais drošības dienests kārtējo reizi noslepenoja Staļina tiesnešu un slepkavu vārdus? Bet memoriālu taču izveidoja Saharovs.

Varbūt piemineklis mirušajam Saharovam ir nekaitīgāks par viņa dzīvo un darbojošos projektu? "Memoriāls" nav tautas ienaidnieks. "Memoriāls" ir tautas draugs, un "Memoriāls" ir jāsaglabā," teica Muratovs.

Līdz šim saglabāt cilvēktiesību centru "Memoriāls" ir aicinājuši gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan ASV pārstāvji, kā arī dažādi profesionāļi un sabiedriskie darbinieki.

Novembra beigās līdzīgi rīkojās arī kultūras darbinieki no Latvijas. Atklātajā vēstulē viena no tās autorēm režisore Dzintra Geka-Vaska norādījusi, ka, lai arī Krievijas varas iestādes bieži runā par vēstures nozīmi, reāli notiek mēģinājumi aizmirst vēsturi un vajāt tos, kuri cenšas izgaismot šīs vēstures nozīmīgās lappuses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt