Krievijas ārlietu ministrs viesojas Baltkrievijā. Ko tas nozīmē

Baltkrievijā trešdien ierodas Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Kā uzskata politikas komentētāji, šāda vizīte ir ļoti svarīga Aleksandram Lukašenko, kura režīmam Krievija joprojām ir tuvākais sabiedrotais. Taču Krievija līdz šim ļoti nogaidoši noraugās uz procesiem Baltkrievijā, un eksperti to skaidro ar bažām par iespējamo demokrātisko protestu atkārtošanos pašā Krievijā.

Krievijas ārlietu ministrs viesojas Baltkrievijā. Ko tas nozīmēUģis Lībietis

Laikā, kad vairāk nekā trīs mēnešus Baltkrievijā turpinās pret pašreizējo varu vērstas protesta akcijas, kad aizvien vairāk cilvēku pievienojas streiku kustībai, kad ieslodzījumā nonāk arvien vairāk žurnālistu un mediķu, bet pret Aleksandra Lukašenko politiskajiem konkurentiem tiek izvirzītas aizvien jaunas kriminālās apsūdzības, Baltkrievijas līdzšinējais līderis turpina demonstrēt savas stingrās pozīcijas, radot priekšstatu, ka situācija valstī tiek pilnībā kontrolēta.

Otrdien Minskā Aleksandrs Lukašenko pasniedza akreditācijas dokumentus vairākiem ārvalstu vēstniekiem, norādot, ka Baltkrievija joprojām ir ieinteresēta bezkonfliktu efektīvā sadarbībā ar daudzām valstīm, tostarp Rietumos. Taču, ja pret Minsku tiks izdarīts politisks vai ekonomisks spiediens, sekos tūlītēja pretreakcija un īpaši sāpīgi tas būšot Eiropas valstu sabiedrībām.

"Pēdējā laikā Rietumu valstis ļoti satraucas par Baltkrievijas turpmāko attīstību. Ļoti pārdzīvo un izstrādā dažādas shēmas, kā ietekmēt Baltkrievijas vadību un prezidentu ar mērķi gāzt pašreizējo iekārtu. Ir nonākuši līdz tam, ka ir gatavi pieslēgt šim procesam Krieviju, bet nezina, kā. Tāpēc es gribu pateikt, ka Baltkrievijas prezidentu tiešām var atstādināt no amata.

Un pateikšu priekšā vienīgo iespējamo veidu – to var izdarīt tikai baltkrievu tauta, balstoties uz pastāvošajiem likumiem un Baltkrievijas konstitūciju.

Šī ir ļoti vienkārša atbilde uz visiem jautājumiem, kas pašlaik aizņem gan Baltkrievijā strādājošo ārvalstu diplomātu prātus, gan diplomātus Rietumos, gan arī mūsu bēguļojošos," sacīja Lukašenko.

Krievijas loma Baltkrievijas krīzes risināšanā tiešām Rietumos tiek ļoti aktīvi apspriesta, jo faktiski Kremlis ir vienīgais, kuram varētu būt reālas ietekmes sviras uz Lukašenko režīmu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs gan ir izteicies, ka Krievija atbalsta nevis konkrēti Aleksandru Lukašenko, bet gan brālīgās kaimiņvalsts likumīgi ievēlēto prezidentu. Iepriekš arī Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja ir kontaktējies arī ar vēlēšanās kandidējušo Svjatlanu Cihanousku.

Lai arī trešdien un ceturtdien gaidāmās Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova Minskas vizītes uzmanības centrā ir dažādi divpusējo attiecību jautājumi, vairums baltkrievu ekspertu uzskata, ka šī vizīte ir domāta galvenokārt, lai uzlabotu Lukašenko tēlu.

Kā intervijā portālam Tut.by norādīja Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta analītiķe Katerina Šmatina, no Krievijas puses nav nekādu atklātu centienu aktivizēt abu valstu integrāciju un Maskava pašlaik drīzāk ieņem nogaidošu pozu.

Savukārt Eiropeiskās transformācijas centra analītiķis Andrejs Jegorovs, kurš par dalību opozīcijas Koordinācijas padomē jau divreiz ir izcietis administratīvo cietumsodu, uzskata, ka Krievijas pozīcija ir nogaidoša. Visticamāk, Krievija pēta, kā Baltkrievijas vājināšanos tomēr varētu izmantot integrācijas mērķu realizēšanai nākotnē.

Eksperti arī norāda, ka Krievijai ir ļoti svarīgi redzēt, kā protesta kustība Baltkrievijā attīstīsies turpmāk, jo šiem protestiem ir pievērsta pasaules uzmanība, un protestu uzvaras gadījumā līdzīgs scenārijs varētu izvērsties arī Krievijā. Tas nebūt nav vēlamākais scenārijs Kremlim. Krievija arī bažījas, ka demokrātiska Baltkrievija varētu novērsties no Maskavas, taču pašreizējās baltkrievu opozīcijas līderi, tostarp Cihanouska ne reizi vien ir apgalvojusi, ka neviens no Krievijas, vismaz pagaidām, novērsties negrasās.

KONTEKSTS:

Kopš augusta sākuma notikušajām prezidenta vēlēšanām iedzīvotāji gandrīz katru dienu rīko demonstrācijas, kas vērstas pret valsts autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko režīmu. Lukašenko līdz šim ar opozīciju dialogu nav veidojis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt