Pēc šīs nedēļas sarunām ar ASV (Ženēvā) un NATO (Briselē) Krievijas pārstāvji ceturtdien devās uz Vīni, lai jautājumu par Maskavas pieprasītajām drošības garantijām apspriestu vēl vienā starptautiskajā platformā – Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. Šī organizācija, kas apvieno 57 valstis, ir viena no retajām, kurā joprojām pārstāvētas gan Krievija, gan ASV.
Lai arī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs iepriekš bija izteicies, ka neredz jēgu par vienu un to pašu tēmu runāt vēl trešo reizi, EDSO jaunās prezidējošās valsts Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau pauda pārliecību, ka dialogs par plašāku drošību Eiropas reģionā ir nepieciešams.
“Es esmu stingri pārliecināts, ka mums ir jābūt atvērtiem dialogam, kā arī gataviem piedāvāt iniciatīvas, kuras palīdzēs panākt abpusēju izpratni un mazināt saspīlējumu EDSO reģionā. Uzskatu, ka pašlaik ir ārkārtīgi svarīgi aktualizēt jautājumu par Eiropas drošību. Sāksim procesu, kas ļaus mums ievērot Helsinku principus pilnīgā saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.”
Polijas ārlietu ministrs paudis bažas, ka Eiropa pašlaik ir nonākusi tik tuvu karam kā nekad iepriekš kopš PSRS sabrukuma.
“Vairākas nedēļas esam saskārušies ar lielas militāras eskalācijas iespējamību Austrumeiropā. Militārie analītiķi norādījuši uz lielu militāro pieaugumu reģionā. Nesen dzirdējām prasības pēc drošības garantijām saistībā ar lielu daļu EDSO telpas un atjaunotu diskursu par ietekmes sfērām. Visi šie aspekti prasa nopietnu starptautisku izvērtējumu un atbilstošu reakciju.”
EDSO ģenerālsekretāre Helga Šmida pauda pārliecību, ka tieši ar diplomātijas palīdzību būtu nepieciešams mazināt saspīlējumu un censties atjaunot uzticību starp dalībvalstīm.
“Mēs pašlaik saskaramies ar ļoti neprognozējamu un polarizētu drošības vidi, ar augstu saspīlējuma līmeni un zemu uzticību. Mēs redzam vecas un jaunas sadursmes līnijas Eiropā, tāpēc eskalācija rada patiesi nopietnas bažas. Bet tieši tāpēc EDSO ir tik unikāla un tik nozīmīga, jo tā ir neaizvietojama sarunu platforma,” uzskata Šmida.
“Mums ir nepieciešamie instrumenti un mehānismi. Kad saspīlējums ir augsts, ir nepieciešams dialogs, taču vēl lielāka uzmanība ir jāpievērš risku mazināšanai, incidentu novēršanai, caurskatāmības palielināšanai. Un mums šie instrumenti ir.
Mēs sarunājamies labos laikos un sliktos laikos. Kad citas dialoga iespējas ir izsīkušas, EDSO joprojām paliek.”
No šodien Vīnē notikušās EDSO dalībvalstu sanāksmes nekādus lielus un konkrētus rezultātus nevajadzēja gaidīt, sarunā ar Latvijas Radio atzina Latvijas vēstniece EDSO Katrīna Kaktiņa. Viņa uzsvēra, ka pārējās organizācijas dalībvalstis vēlējās dzirdēt Krievijas reakciju uz piedāvājumu sarunas par Eiropas drošību risināt arī EDSO ietvaros.
“Krievija ļoti konkrētu atbildi un konkrētu “jā” uz šo jautājumu nesniedza, bet arī to nenoraidīja.
Krievija ir iemetusi bumbu visu pārējo valstu pusē, sakot, ka viņi gaida konstruktīvus priekšlikumus par to, kādas šīs sarunas EDSO ietvaros varētu būt, un tad viņi attiecīgi izvērtēs. Bet viņus interesē ātrs un rezultatīvs process,” spriež Kaktiņa.
“Mēs šodien varējām uzklausīt arī citu valstu reakcijas un pozīcijas par šo jautājumu, un absolūtais vairākums EDSO dalībvalstu atbalsta dialogu par Eiropas drošību EDSO ietvaros, atzīstot to par vispiemērotāko formātu šim tematam. EDSO instrumentu klāsts ir diezgan plašs, tāpēc jautājums ir tikai un vienīgi par valstu gribu un vēlmi sēsties pie galda un kaut kādus jautājumus patiešām risināt,” sacīja Latvijas vēstniece.
Komentējot šīsdienas sarunas, Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO Aleksandrs Lukaševičs paudis vilšanos par to iznākumu, jo Krievija esot gaidījusi daudz nopietnāku reakciju un visaptverošas diskusijas. Pēc Lukaševiča vārdiem, EDSO partneriem ir bijis pietiekami daudz laika, lai Krievijas piedāvājumus izpētītu un noformulētu viedokli.
Pēc Krievijas pārstāvja teiktā, EDSO partneri lielākoties koncentrējoties uz principu, ka neviena valsts nevar ietekmēt citas valsts aizsardzības sistēmas, taču tiekot ignorēts šī paša principa turpinājums – izvēloties savas drošības garantēšanas līdzekļus, ir jāņem vērā arī citu valstu drošība. Lukaševičs apgalvo, ka Krievija neizvirza ultimātus Rietumiem, bet gan piedāvā atrisināt problēmas un rast risinājumus.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka par turpmākajiem soļiem Maskava spriedīs pēc tam, kad no ASV un NATO saņems rakstisku atbildi uz iesniegtajām drošības garantiju prasībām.
Intervijā televīzijas raidījumam “Lielā spēle” Lavrovs norādījis, ka ASV prasības Krievijai atvilkt savus spēkus no Ukrainas robežas un karavīriem atgriezties kazarmās Maskavai nav pieņemamas un pat netiks apspriestas.
Arī iepriekš Maskava ne reizi vien ir uzsvērusi, ka rietumvalstīm neesot tiesību diktēt, kā jānotiek Krievijas teritorijā notiekošajām “militārajām mācībām”.
