Polijas jaunais ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis tikmēr ir mudinājis sabiedrotos nekavējoši piegādāt Ukrainai tālas darbības raķetes, lai palīdzētu Kijivai veikt triecienus Krievijas raķešu palaišanas vietām un komandcentriem. Rietumu atbildei ir jābūt "valodā, ko Putins saprot", sacīja Sikorskis, piebilstot, ka vēl ir jāstiprina Rietumu sankcijas pret Maskavu, lai tā nevar ražot jaunus ieročus ar kontrabandas ceļā ievestiem komponentiem.

"Patriot" apliecina savu efektivitāti

Krievijas armija naktī uz trešdienu ar raķetēm apšaudījusi Harkivas pilsētu, daļēji sagraujot izglītības iestādi, ziņo Ukrainas Ārkārtas situāciju dienesta Harkivas nodaļa.

Saskaņā ar dienesta sniegto informāciju Krievijas spēki uz pilsētu izšāva ballistiskās raķetes S-300.

Viena no raķetēm trāpīja izglītības iestādes ēkai, kā rezultātā tika nodarīti postījumi aptuveni 1000 kvadrātmetru lielai platībai; sprādziens sabojāja arī blakus esošo māju logus.

Pēc Ārkārtas situāciju dienesta sniegtās informācijas, apšaudes rezultātā nav cietušo, dienesta darbinieki sniedza psiholoģisko palīdzību vietējiem iedzīvotājiem.

Savukārt otrdien, 2. janvārī, vēlu vakarā iebrucēji ar raķetēm S-300 apšaudīja valsts otro lielāko pilsētu Harkivu. Uzbrukumā daļēji sagrāva divstāvīgu skolas ēku. Sprādziena vietā izveidojās aptuveni desmit metrus plats krāteris. Vairākām blakus ēkām izsita logus, taču nav ziņu par cietušajiem.

"Cilvēki, kuriem ziemas aukstumā jāmeklē jauns patvērums, kuri zaudējuši visu iedzīvi saka – mums jādara viss, lai palīdzētu mūsu armijai.

"Mums ir jāuzvar pēc iespējas ātrāk. Mums jādara viss iespējamais, jāziedo bruņotajiem spēkiem un jādara viss iespējamais, lai atbalstītu savu armiju," uzsver brīvprātīgā Natālija Popova.

Ukraina otrdien pieredzēja kārtējo Krievijas masveida dronu un raķešu uzbrukumu un valsts Gaisa spēki lēš, ka tas Krievijai izmaksāja aptuveni 620 miljonus dolāru.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdienas vakarā paziņoja, ka pēdējo piecu dienu laikā Krievija uz Ukrainu ir izšāvusi gandrīz 300 raķetes un vairāk nekā 200 Irānā ražotos dronus "Šahed", no kuriem lielāko daļu izdevās notriekt pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Zelenskis sacīja, ka tas ir apzināts Krievijas terors, kura mērķis ir nodarīt maksimālu kaitējumu Ukrainai.

Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka otrdien pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt visas desmit Krievijas palaistās virsskaņas raķetes "Kinžal".

Zalužnijs atklāja, ka ienaidnieka raķetes notrieca ar ASV ražotajām pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", kas kārtējo reizi apliecināja savu efektivitāti.

Tāpēc Ukrainas armijas komandieris mudināja rietumvalstu partnerus piegādāt vēl vairāk "Patriot" un citas modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas stiprinātu valsts aizsardzību.

Ukraiņu militārie eksperti ir pārliecināti, ka Krievija tuvākajā laikā noteikti īstenos vēl kādu raķešu masveida uzbrukumu. Viņi lēš, ka Krievijas rīcībā ir palicis tik daudz raķešu, lai veiktu vēl divus vai trīs plaša mēroga triecienus.

EDSO nosoda Krievijas postošos uzbrukumus Ukrainas pilsētām

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā ir stingri nosodīti Krievijas pēdējo dienu postošie un nāvējošie uzbrukumi Ukrainas pilsētām.

EDSO priekšsēdētājs, Maltas ārlietu ministrs Jans Borgs un organizācijas ģenerālsekretāre Helga Marija Šmida uzsvēra, ka civiliedzīvotāji nedrīkst kļūt par upuriem nāvējošiem raķešu un dronu uzbrukumiem.

Amatpersonas arī pieprasīja Krievijai nekavējoties izbeigt nesaudzīgo vardarbību, kas tikai paplašinot postu un ciešanas.

Savukārt Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels paziņoja, ka Krievija ir sākusi jauno gadu ar raķešu un dronu uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un kritiski svarīgajai infrastruktūrai. Viņš piebilda, ka Krievija tiks saukta pie atbildības par saviem kara noziegumiem, bet Eiropa ir kopā ar Ukrainu.

Ukrainas armija notur placdarmu Dņepras kreisajā krastā

Ukrainas armijai pagaidām izdodas noturēt placdarmu Dņepras kreisajā krastā. Arī citos frontes sektoros Krievijas iebrucējiem nav izdevies pavirzīties uz priekšu.

Ukrainas armijas ģenerālštābs informēja, ka pretinieks nav atmetis cerības izspiest vienības no placdarma Dņepras kreisajā krastā. Diennakts laikā Krievijas armija īstenojusi astoņas neveiksmīgas uzbrukuma operācijas, kā arī apšaudījusi vairākas apdzīvotas vietas, bet ukraiņu karavīri turpina noturēt savas pozīcijas un nodara ienaidniekam būtiskus zaudējumus.

Frontes Hersonas sektorā arī izdevies iznīcināt jaunāko Krievijas artilērijas izlūkošanas kompleksu "Jastreb", kura aptuvenā vērtība ir 250 miljoni ASV dolāru. Iekārta frontē esot parādījusies tikai pirms dažām dienām.

Ukrainas armijas ģenerālštābs arī ziņoja, ka diennakts laikā frontē kopumā notikušas 56 sadursmes. Daļēji aplenktās Avdijivkas virzienā atsisti 18 uzbrukumi, bet okupantiem nav izdevies pavirzīties uz priekšu. Situācija šajā sektorā vēl joprojām ir sarežģīta.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".