ASV jaunās sankcijas varētu piemērot, ja Krievija pārkāptu līgumu par tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju.
Sankciju plāns jāsagatavo valsts sekretāram sadarbībā ar finanšu, aizsardzības un tirdzniecības ministru, kā arī ar Nacionālā izlūkdienesta direktoru. Sankcijas varētu ieviest pret personām, kas ir atbildīgas par līguma pārkāpšanu.
Iespējamie soļi ir šo personu aktīvu iesaldēšana ASV, ieceļošanas aizliegums un citi soda pasākumi.
Līgumu par tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju noslēdza ASV un PSRS 1987. gadā. Vašingtona un Maskava viena otru apsūdz līguma nepildīšanā.
Tikmēr Krievijas Valsts domē tapušais likumprojekts paredz, ka ikvienam, kas pakļausies Rietumu sankcijām Krievijas teritorijā, var piemērot naudassodsu vai cietumsodu.
Lai arī pirms divām dienām pirmajā lasījumā Krievijas likumdevēji vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu, otrajā lasījumā apakšpalātā deputāti ceturtdien, 17.maijā, nobalsoja par likumprojekta atlikšanu līdz nākamajai nedēļai.
Domstarpības galvenokārt saistītas ar to, ka uzņēmēji un banku sektora vadošie speciālisti norādījuši - atteikšanās veikt saimniecisku darbību Krievijas teritorijā, kura izriet no Rietumu pieņemtajām sankcijām, ir pārāk neskaidri definēta, bet iespējamiem pārkāpējiem draudot līdz pat 4 gadu ilgu cietumsods vai naudassods līdz 600 tūkstošiem rubļu, kas ir nedaudz vairāk nekā 8 000 eiro.
Savukārt mediji nobažījušies, ka likumprojekts var tikt izmantots arī pret pētnieciskajiem žurnālistiem un deputātiem, kuri veic darba pienākumus ārvalstīs.
Līdz ar to kritiķi uzskata, ka šāds likumprojekts „nav lietojams”.
Turklāt Krievijas biznesa laikraksts „Vedomosti” vērsa uzmanība, ka šis jaunais regulējums ietekmētu arī Krievijas Finanšu ministrijas darbu, jo likumprojektā nav skaidri definēts pārkāpums.
Piemēram, ikviena Krievijas pilsoņa darbība sodāma ar līdz pat trīs gadus ilgu cietumsodu par rīcību, kura veicinājusi Rietumu sankciju izpildi pret Krieviju. To skaitā tiek minēta informācijas sniegšana valstīm un organizācijām, kuras tālāk ievieš sankcijas pret Krieviju.
Krievu biznesa laikraksts, atsaucoties uz ekspertu un biznesmeņu teikto, likumdevēja pretreakciju uz Rietumu sankcijām nodēvēja par „pilnīgu murgu”.
Saskaņā ar vienu no lielākajiem Krieviju biznesa lobija grupas paziņojumu, kurš tika izplatīts trešdien, „šāda likumprojekta atbalstīšana ir vairāk nekā nepieņemama”.
Uzņēmēju lobija grupas līderis, tiekoties ar Krievijas valdošo partiju, arī norādīja, ka „pieņemot šādu likumu, tiks nodarīts tikai vēl lielāks kaitējums pašai Krievijai un ārvalstu kompānijām”.
Šo likumprojektu šonedēļ iesniedza Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko.
Tagad viņai tiek pārmests, ka likumprojekts acīmredzot ticis iesniegts sasteigts un tajā vajadzīgs veikt labojumus, kuri tiks veikti pēc konsultācijām ar uzņēmējiem un ekspertiem.
Tikmēr citā balsojumā Krievijas deputāti atbalstīja likumprojektu, kas ļauj Krievijai īstenot pretsankcijas. Taču arī šis likums tika apstiprināts pēc grozījumiem, kas padarīja to vājāku. Sākotnēji likumprojekts paredzēja īpašas pilnvaras aizliegt ASV medikamentus, alkoholu un tabakas produktus, kā arī aizliegt ASV pilsoņiem strādāt Krievijā.
KONTEKSTS:
Rietumvalstu un Krievijas sankciju cīņas sākās pēc tam, kad Krievija 2014.gada martā pēc neatzītā referenduma anektēja Ukrainas pussalu Krimu, bet aprīlī Ukrainas Austrumos prokrieviski noskaņoti separātisti pasludināja neatzītās tautas republikas, uz ko Kijeva atbildēja pretterorisma operāciju, un konflikts ilgst vēl aizvien.
Uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievija atbildēja ar aizliegumu ievest pārtiku no vairākām rietumvalstīm.
Kopš tā laika abas puses vairākkārt pagarināja un paplašināja savstarpējās sankcijas. ASV Finanšu ministrija 6. aprīlī paziņoja par sankciju ieviešanu pret Kremlim pietuvinātiem oligarhiem un amatpersonām.
