Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Daugavpils Neredzīgo ciemata pastāvēšana visdrīzāk ir laika jautājums

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mīļais latvieti! Māras Grudules eseja par lasīšanas vēsturi latviešu zemēs 17.gadsimtā

Drošība Eiropā un pasaulē. Intervija ar ASV armijas Eiropā komandieri Benu Hodžesu

Krievija var pārrēķināties, nenovērtējot NATO spējas atbildēt. Intervija ar bijušo ASV armijas Eiropā komandieri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ir reāla iespējamība, ka Krievija tuvākajos gados mēģinās izdarīt kaut ko, lai pārbaudītu NATO alianses saliedētību, taču draudu gadījumā Latvija var būt simtprocentīgi droša, ka Amerikas Savienotās Valstis (ASV) reaģēs un būs klāt. Tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio saka bijušais ASV armijas Eiropā komandieris Bens Hodžess.

Bens Hodžess ir atvaļinātais ģenerālleitnants ar gandrīz 40 gadu militāro pieredzi, tostarp tādos pasaules karstajos punktos kā Irākā un Afganistānā. Hodžess kļuva par ASV armijas Eiropā komandieri, kad izcēlās karš Ukrainas austrumos un rietumvalstīm bija jāpārskata sava drošības politika un attiecības ar Krieviju.

Latvijas Radio korespondents Gints Amoliņš ar Hodžesu septembrī tikās starptautiskā forumā Kriņicā, Polijas dienvidos.

ĪSUMĀ Hodžesa paustais:

NATO saliedētība

Latvijas Radio: Jūs bijāt ASV armijas Eiropā komandieris no 2014. līdz 2017. gadam divu ASV prezidentu – Baraka Obamas un tad Donalda Trampa – laikā. Līdz ar Trampu viņa attieksme pret NATO sabiedrotajiem publiskajā telpā ir citāda, un šķiet, ka tas radījis zināmu saspīlējumu sabiedroto vidū ar ASV no vienas puses un eiropiešiem no otras puses.

Bens Hodžess: Alianses lielākais spēks ir saliedētība, mūsu 29 valstis ir uzņēmušās saistības viena pret otru. Prezidents Tramps ir bijis ļoti skaļš kritikā pret tiem sabiedrotajiem, kas neizpilda savus pienākumus ne tikai attiecībā uz 2% aizsardzībai, bet vienlīdzīgu sloga sadali kopumā.

Es pats dotu priekšroku niansētākai pieejai, kas nekaitētu attiecībām ar sabiedrotajiem. Bet, no otras puses, ir vairāki sabiedrotie, kas radījuši saspīlējumu attiecībās. Piemēram, Vācija turpina attīstīt gāzesvadu “Nord Stream 2”. Mēs visi tērējam ļoti daudz naudas, lai atturētu Krieviju, bet tad “Nord Stream 2” gāzesvads nodrošina – daudz naudas ieplūst atpakaļ Krievijā. Un tas riskantā situācijā nostāda arī Ukrainu. Kanāda, Norvēģija, vairākas citas ļoti turīgas Eiropas valstis arī nav līdz galam izpildījušas savu daļu pienākumu.

Tādēļ nedomāju, ka ir taisnīgi teikt, ka prezidents Tramps ir tas, kurš radījis saspīlējumu attiecībās. Tomēr arī jāsaka, ka Savienotās Valstis ir alianses līderis un tas, ko saka amerikāņu prezidents, ir ļoti svarīgi, un tas nepalīdz, ja viņš jebkad rada šaubas par Savienoto Valstu gatavību iestāties par sabiedrotajiem.

Bet ir ļoti svarīgi skatīties uz darbiem. Viss, ko Obamas administrācija apsolīja NATO samitā Varšavā 2016. gadā, Trampa administrācijas laikā tika izpildīts.

Turklāt ASV palielina savu militāro klātbūtni Eiropā, tostarp Vācijā. Un nākamgad mums būs lielas militārās mācības, uz kurām ieradīsies 20 tūkstoši amerikāņu karavīru (“Exercise Defender 2020”). Līdz ar to ASV turpina demonstrēt, ka pilda savas saistības. Turklāt ar gandrīz vienbalsīgu atbalstu no Kongresa.

Ja saliedētība ir viens no izaicinājumiem NATO aliansei, kāda gaidāma NATO nākotne?

Esmu ļoti optimistiski noskaņots. Jo vairums Eiropas valstu līderu saprot, kādus draudus rada Krievija un arī to, kādus vēl lielākus draudus mums visiem rada Ķīna, tikai citādā veidā. Un Savienotajām Valstīm ir vajadzīgi sabiedrotie. Latvijai ir vajadzīgi sabiedrotie. Vācijai, Lielbritānijai ir vajadzīgi sabiedrotie. Mums visiem tie ir vajadzīgi. Vai tie būtu diplomātiskie vai ekonomiskie, vai militārie jautājumi. Mēs esam daudz efektīvāki, kad darbojamies kopā.

Krievija un Ķīna dara visu iespējamo, lai radītu šķelšanos Eiropas Savienības, NATO iekšienē, starp ASV un Eiropu. Tādēļ mums dubultā jāstrādā pie saliedētības.

Esmu optimistiski noskaņots. Vairums cilvēku saprot, ka ASV ekonomiskā labklājība ir atkarīga no stabilitātes un drošības Eiropā. Ekonomisko attiecību apmērs starp ASV un Eiropu ir daudz lielākas nekā ar Ķīnu.

„Militārā Šengenas zona” Eiropā

Latvija ir izpildījusi NATO prasību tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai, īpaši Krimas un Ukrainas notikumu dēļ. Tāpat Lietuva un Igaunija. Līdz ar to no Trampa perspektīvas Baltijas valstis ir labi sabiedrotie. ASV ir NATO mugurkauls. Ja kaut kas notiek šajā pasaules daļā, vai varam būt 100% droši, ka NATO 5. pants tiks aktivizēts?

Jūs varat būt simtprocentīgi droši, ka,

ja kaut kas notiks Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Portugālē, Albānijā, Norvēģijā vai jebkur citur, jūs varat būt simtprocentīgi droši, ka Savienotās Valstis reaģēs, mēs būsim klāt.

Protams, jūs zināt, ka mums ir arī amerikāņu karavīri Latvijā, Lielvārdē, arī regulāras mācības Ādažu bāzē. Līdz ar to mēs esam tieši ieinteresēti. Es gribētu redzēt vairāk amerikāņu karavīru Baltijas valstīs un Polijā, bet it īpaši lielāku nodrošinājumu loģistikā, komunikācijās, infrastruktūrā, kas būtu nepieciešama, lai uzņemtu papildspēkus un lai ļautu pārvietot lietas, cik ātri vien iespējams.

Tad kas ir tas, kur Latvijai vēl jāpiestrādā?

Latvija ir bijusi laba sabiedrotā jau no paša sākuma, mēs esam strādājuši kopā ar Latvijas karavīriem dažādās vietās. Latvija ir izdarījusi kolosālu darbu, uzlabojot mācību poligonus un pašas militārās spējas. Esmu ticies ar daudziem labiem latviešu virsniekiem, sākot ar ģenerāli [Raimondu] Graubi, kuru pazinu, kad viņš bija bruņoto spēku komandieris. Militārā vadība Latvijā ir ļoti laba. Latvieši izdara savu daļu darba, un uzņemošās valsts atbalsts ir kritiski svarīgs.

Latvija neatrodas uz salas. Ir jāpalīdz saviem sabiedrotajiem pārvietoties ātri, un jāsadarbojas ar saviem kaimiņiem abās pusēs – Igauniju un Lietuvu.

Eiropai ir Šengenas zona, kas nodrošina brīvu pārvietošanos. Mums ir vajadzīga tieši tāda pati lieta militāro spēku pārvietošanai. Lai nebūtu nekādu problēmu pārvietoties pāri robežai. No militārā un drošības skatupunkta robežām vajadzētu būt neredzamām.

„Militārā Šengenas zona” Eiropā – vai te vēl ir daudz problēmu, kas jāatrisina?

Jā. Ir daudz likumu, kas ir jāmaina, lai tas varētu īstenoties dzīvē. Bet vajadzīga arī infrastruktūra, kas var izturēt tanku svaru. Visas lietas, ka nepieciešamas, lai varētu ātri pārvietoties. Militārās tehnikas pārvietošanai piemēroti tilti. Baltijas valstīs un Polijā ir daudz ūdeņu. Tas viss ļoti svarīgi.

Situācija Ukraina

Jūs iecēla par ASV armijas Eiropā komandieri 2014. gadā, neilgi pēc tam, kad Krievija bija anektējusi Krimu...

Nelegāli anektējusi Krimu.

...un kad Ukrainas austrumos izcēlās karš. Ir pagājuši pieci gadi, salīdzinoši tagad situācija šķiet mierīgāka. Kāda, jūsuprāt, būs tālākā notikumu attīstība?

Patiesībā situācija nav mierīgāka. Ukrainas karavīri joprojām tiek nogalināti gandrīz katru nedēļu. Šogad nogalināti 72 ukraiņu karavīri, vēl daudzi tikuši ievainoti. Un pēdējā laikā apšaudes no krievu puses kļuvušas aktīvākas. Tās ir pilnīgās pasakas, ka šis ir pilsoņu karš Ukrainas iekšienē.

Tas nav pilsoņu karš. Ikvienam, kurš tā uzskata, nav nekādas izpratnes par to, kas notiek patiesībā.

[Separātistu kaujinieku] vadība bija no Krievijas, neierobežotas piegādes no Krievijas. Šis ir nopietns karš. Kā ar katru karu kādā brīdī būs jānonāk pie sarunu ceļā panākta risinājuma. Tas nozīmē, ka Krievijai būs jābūt iesaistītai. Pārējā pasaule nedrīkst ļaut Krievijai tikt cauri sveikā ar meliem, ka viņi nav daļa no tā.

Ir Minskas vienošanās. Cik lielas iespējas, ka to realizēs?

Tam nepieciešams, lai viena no iesaistītajām pusēm – Krievija – pilda savus pienākumus un ļauj Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājiem pildīt savus pienākumus. Līdz šim viņi to nav izdarījuši. Es domāju, ka Ukraina izrāda apbrīnojamu savaldību, neizmantojot spēku. Ceru, ka Savienotās Valstis turpinās atbalstīt Ukrainu. Bet arī Ukrainai ir savi pienākumi. Vīrieši un sievietes Ukrainas bruņotajos spēkos ir pelnījuši sabiedrības atbalstu, viņi apturēja krievus. Bet

Ukrainas aizsardzības industrijai ir nepieciešamas reformas, lai nodrošinātu kvalitatīvu aprīkojumu un piegādes karavīriem uz frontes līnijas. Arī turpmāk nepieciešami augstas kvalitātes līderi. Viņiem vajadzīga arī ļoti skaidra līderība no savas civilās valdības.

Vajadzīgs arī ļoti spēcīgs atbalsts no ASV, Vācijas, Francijas un pārējās Eiropas. Eiropas Savienības sankcijas pret Krievijas nebūtu ieviestas bez Vācijas un Francijas līderības. Tas ir ļoti svarīgi, un tādēļ Savienotajām Valstīm jābūt gudrām savās attiecībās ar Vāciju un Franciju.

Vācija mums ir svarīgākais sabiedrotais. Tas nenozīmē, ka mēs viens otram patīkam. Bet, kad runa ir par to, kurš var palīdzēt sasniegt stratēģiskos mērķus, tad Eiropā tā ir Vācija.

Tādēļ ceru, ka mans prezidents mainīs savu publisko pieeju Vācijai. Ir jāsaglabā spiediens, bet pret viņiem ir jāattiecas kā pret ļoti svarīgu sabiedroto.

Runa ir par kopīgām vērtībām un vajadzībām.

Tieši tā. Mums ir kopīgas vērtības ar vāciešiem. Tas nenozīmē, ka mums nav bijuši lieli strīdi. 80. gados es biju Vācijā kā leitnants un atceros lielus protestus pret [“Pershing II”] ballistisko raķešu izvietošanu. Taču tādas mēdz būt attiecības starp divām liberālām demokrātijām.

Krievija rada draudus?

Jūs minējāt, ka Ukraina apturēja Krieviju. Vai Krievija rada draudus arī pārējai Eiropai?

Pilnīgi noteikti. Krievijai drošākā robežas daļa ir ar Somiju un NATO valstīm. Krievi zina, ka tā ir viņu robežas daļa, caur kuru nekad nenotiks iebrukums. Savienotajām Valstīm šeit [Eiropā] ir tikai kādi 80 tanki. Ar tiem pat nepietiku, lai piepildītu futbola stadionu. 30-35 tūkstoši amerikāņu karavīri – tā ir puse no futbola stadiona. Mēs neradām nekādus draudus.

Bet kur atrodas vairums Krievijas bruņoto spēku? Rietumu kara apgabalā, kā Pleskavā, kas atrodas 70 kilometrus no robežas ar Igauniju, kā Kaļiņingradā. Desmitiem tūkstošu karavīru visapkārt Ukraini. Viņi izdara spiedienu uz Baltkrieviju tur atkal izvietot Krievijas karavīrus. Lai aizsargātos pret kādiem draudiem? Viņi zina, ka nekādu draudu nav. Tas viss tiek darīts režīma izdzīvošanai. Cilvēku dzīve kļuvusi tik briesmīga zem Putina režīma, ka viņam ir vajadzīgi ārējie draudi.

Viņa lielākie ārējie draudi ir no Ķīnas un Kaukāza, kur dzīvo liela musulmaņu populācija. Un Krievijai ir iekšējās problēmas.

Tādēļ domāju, ka tā ir ļoti reāla iespējamība, ka

tuvākajos gados viņi mēģinās izdarīt kaut ko, lai novērstu uzmanību no pašu iekšējām problēmām. Viņi arī pārbaudīs NATO alianses saliedētību un to, kā alianse atbildēs.

Kā praktiski tas varētu notikt?

Tas varētu notikt, ja Krievija nopietni pārrēķinātos, ka NATO alianse neatbildēs vai ka mēs būsim pārāk lēni. Tādēļ militārā mobilitāte ir tik svarīga. Mums jāspēj demonstrēt, ka esam tikpat ātri vai ātrāki nekā viņi. Lai viņi nepadomātu, ka var uzbrukt Latvijā vai Lietuvā un tad gaidīt un skatīties, vai alianse tiešām atbildēs.

Un ir iemesls, kādēļ viņi vienmēr runā par kodolieročiem. Proti, lai citas valstis padomātu, ka negrib iesaistīties konfliktā Latvijas vai Lietuvas dēļ un tikt ierautas kodolkarā. Tas ir tas, uz ko Krievija cer. Es uzskatu, ka visas valstis šādā gadījumā atbildēs Krievijai.

Bet problēma ir, ka Krievija varētu pārrēķināties, un tādā veidā kaut kas varētu sākties.

Protams, runa nav tikai par karavīriem, tas var būt kiberuzbrukums, dezinformācija, Krievija var izmantot jebko, kas ir tās arsenālā.

Raķešu līgumi

Jūs minējāt kodolieročus. Augustā gals pienāca Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu aizlieguma līgumam starp ASV un Krieviju. Pēc pāris gadiem termiņš pienāks arī START līgumam, kas paredz tieši kodolarsenālu samazināšanu. Patlaban neizskatās, ka no ASV vai Krievijas puses būtu nopietni soļi, lai pagarinātu šo līgumu. Vai mēs drīz dzīvosim pasaulē bez šādiem bruņojuma kontroles līgumiem starp ASV un Krieviju?

Pirmkārt, Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu aizlieguma līgums patiesībā beidzās jau pirms kādiem sešiem gadiem, kad Krievija to sāka pārkāpt, bet rietumvalstis neko nedarīja, lai to mainītu. Lielākā daļa NATO valstu to zināja, tomēr mēs izvēlējāmies nerīkoties. Tas nav līgums, ja viena puse to nepilda. Tādēļ domāju, ka Trampa administrācija darīja pareizi, pasakot krieviem, ka mēs izstājamies, ja jūs līgumu nepildāt. Viņi, protams, sāka ierastās pasaciņas, ka „mēs pildām vienošanos, patiesībā tie ir amerikāņi...”. Tam neviens netic. Ikviena NATO valsts, pat tās, kas parasti ir kritiskākās pret Savienotajām Valstīm, visas valstis piekrita, ka Krievija pārkāpj līgumu.

Bismarks reiz teica, ka neviens līgums ar Krieviju nav tā papīra vērts, uz kura tas ir uzrakstīts. Prezidents Reigans teica „Uzticies, bet pārbaudi!”, kad viņš strādāja ar Gorbačovu. Protams, mums ir jāstrādā ar Krieviju pie bruņojuma kontroles. Taču ir jābūt ļoti stingram un caurskatāmam līguma ievērošanas protokolam. Un ir bijis ļoti maz gadījumu, kad Krievija nodrošina patiesu caurskatāmību.

Mums jādomā arī par Ķīnu. Ķīna nebija daļa no līguma par Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu aizliegumu, un viņi attīstījuši dažāda veida bruņojumu.

Ķīna jau pateikusi, ka nemaz negrib un tai navnekādas intereses iesaistīties šādos līgumos.

Protams, ka viņi negrib, jo viņi ir ieinteresēti savā iniciatīvā „Viena josla, viens ceļš”. Ķīnieši dara visu, ko var. Viņi militarizē Dienvidkķīnas jūru, viņi grib iesaistīties sacensībā Arktikā. Tādēļ, protams, ka viņi nav ieinteresēti bruņojuma kontrolē.

Tātad, kad pienāks 2021. gads, cik liela ir iespēja, ka START līgums beidzas un vairs nav šādu nozīmīgu bruņojuma kontroles līgumu?

Šāda iespēja ir ļoti liela, ja Krievija nevēlas būt atbildīgs starptautiskās sabiedrības loceklis. Te arī citiem sabiedrotajiem – Vācijai, Francija – ir jāizdara spiediens uz Krieviju. Ja tās ir tikai Savienotās Valstis, bet citas valstis neizdara savu daļu spiediena, tad tas nenotiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti