Krievijas un Turcijas kopīgais dabasgāzes cauruļvada projekts uztrauc Eiropas Savienību, jo eksperti prognozē, ka līdzīgi kā skandalozais ''Nord Stream 2'' projekts, arī Krievijas - Turcijas cauruļvads ļaus Krievijai atteikties no dabasgāzes tranzīta caur Ukrainu un Austrumeiropas valstīm. Tiesa, vienlaikus no analītiķiem ir izskanējis viedoklis, ka abu valstu paziņojums ir drīzāk politisks manevrs, nevis reāls solis projekta tālākajai virzībai, jo ir maz ticams, ka, ņemot vērā neseno politisko nestabilitāti Turcijā, Krievija jau šobrīd būtu gatava investēt apjomīgus līdzekļus projektā.
Vairāki eksperti pievērš uzmanību arī tam, ka Krievija bez vērā ņemamiem panākumiem ir centusies apspriest kopīgas investīcijas gāzes cauruļvados ar vairākām Eiropas valstīm, tostarp arī Grieķiju. Tomēr, kā iepriekš Latvijas Radio norādījis grieķu politologs Konstantīns Filis, Grieķija, līdzīgi kā citas valstis, nav ieinteresēta iesaistītos projektos, kuri ir izteiktā pretrunā ar citu Rietumu sadarbības partneru interesēm.
''Mēs zinām, ka Eiropas Savienība iebilst dienvidu projektam, tāpēc mums ir jāatrod veids, kā pārvarēt šo šķērsli. Mums šķiet, ka ir jābūt kompromisam starp Krieviju un eiropiešiem, tostarp par Ukrainas jautājumu. Bet nav ticami, ka tuvāko gada laikā parādīsies “Dienvidu straumes” jaunā versija. Iespējams, šādu projektu vizītes laikā apspriedīs, bet diez vai tuvākajā nākotnē realizēs,'' spriež Filis.
Bez tam Krievijas – Turcijas gāzes cauruļvada projektam nāksies konkurēt arī ar citiem iespējamajiem projektiem, kuri potenciāli attīstīsies Vidusjūras reģionā, un kuri - atšķirībā no kopīga projekta ar Krieviju - baudīs lielāku Turcijas partneru atbalstu. Viens no šādiem projektiem nenoliedzami ir arī dabasgāzes atradņu attīstība Izraēlas teritoriālajos ūdeņos, iepriekš intervijā uzsvēris ASV enerģētikas ministrs Ernests Montizs:
''Ja dabasgāzi no Vidusjūras austrumu reģioniem, no Izraēlas ūdeņiem nākotnē būtu iespējams iesūknēt Turcijā tā sauktajā Dienvidu koridorā, kurš tiek attīstīts tam, lai dabasgāzi no Kaspijas reģiona nogādātu Eiropā un diversificētu tās energoapgādi, tam būtu ļoti liela loma. Tas ļautu Eiropai būtiski samazināt atkarību no Krievijas, tam būtu arī ļoti liela loma uz reģionālo dabasgāzes tirgu attīstību, un, neapšaubāmi, tas būtu ģeopolitiski un ģeostratēģiski ļoti nozīmīgs solis.''
Krievijas iecere sadarbības projektā ar Turciju paredz uzbūvēt divus paralēlus cauruļvadus ar kopējo pārsūknēšanas jaudu gandrīz 16 miljardi kubikmetru gadā. Šāds apjoms Krievijai neļautu atteikties no dabasgāzes tranzīta caur Ukrainu pilnībā, tomēr ļautu to vērā ņemami ierobežot, jo Ukrainas cauruļvadu jauda sasniedz 72 miljardus kubikmetru gadā.
