Lēmums vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātai un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, tomēr paredzams, ka Krievijas izstāšanās tiešām notiks, ja vien nesekos kāda rīcība no Vašingtonas puses.
Valsts dome lēmumu izstāties no Atvērto debesu līguma pieņēma vienbalsīgi. Šāds solis ir Maskavas atbildes reakcija tam, ka pirms aptuveni gada par izstāšanos no starptautiskās vienošanās paziņoja bijušais ASV prezidents Donalds Tramps.
Toreizējais Baltā nama saimnieks apsūdzēja Maskavu līguma nosacījumu pārkāpšanā. Krievija gan apgalvo, ka ievērojusi visus vienošanās aspektus un ierobežojusi piekļuvi savai gaisa telpai, tāpat kā ASV, piemēram, virs Aļaskas, un tas esot bijis likumīgi.
“Kamēr Krievijas lidmašīnām liedza atvērtās debesis un piekļuvi to gaisa telpai, Amerikas Savienotās Valstis saglabāja iespēju saņemt no NATO sabiedrotajiem novērošanas lidojumu materiālus virs Krievijas,” norāda Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins uzsver: “Mūsu prezidents pievērš lielu uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar drošību, tāpēc viņš pieņem pareizu lēmumu izstāties no šī līguma. Nav šaubu! Tas ir īstais laiks.
Mēs devām ASV kādu laiku padomāt. Patiešām, Krievija vienmēr ir atbalstījusi globālās drošības uzturēšanu – tā ir mūsu ideoloģija. Bet, no otras puses, dārgie kolēģi, visam ir robežas.”
Vienlaikus Krievija gan likusi noprast, ka varētu apstādināt izstāšanās procesu, ja ASV pārskatītu savu lēmumu izstāties.
Atvērto debesu līgums, ko parakstīja jau 90. gadu sākumā, stājās spēkā 2002. gadā un ietvēra vairāk nekā 30 dalībvalstis eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā, tostarp ASV un Krieviju. Līguma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu uzticību un nepieļautu jaunas bruņošanās sacensības veidošanos.
Saskaņā ar līguma ideju – jo vairāk konkurējošās armijas zinās viena par otru, jo mazāka iespēja, ka tās iesaistīsies savstarpējos konfliktos. Taču valstis arī izmanto šos lidojumus, lai izpētītus savu pretinieku vājās vietas. Kopš līguma stāšanās spēkā, valstis veikušas vairāk nekā 1500 novērošanas lidojumu.
