1992. gadā parakstītais Atvērto debesu līgums stājās spēkā 2002. gadā un ietver 34 dalībvalstis Eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā, tostarp ASV un Krieviju. Līguma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu uzticību un nepieļautu jaunas bruņošanās sacensības veidošanos.
Līgums paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs tā dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm.
Līguma ideja - jo vairāk konkurējošās armijas zinās viena par otru, jo mazāka iespēja, ka tās iesaistīsies savstarpējos konfliktos.
Taču valstis arī izmanto šos lidojumus, lai izpētītu savu pretinieku vājās vietas.
ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi līguma nosacījumus, tādēļ prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Savienotās Valstis izstāsies no šī līguma. ASV sadusmojis, ka Krievija liedz Savienotajām Valstīm veikt lidojumus virs apgabaliem, kuros, kā uzskata Vašingtona, Maskava izvieto vidēja darbības rādiusa kodolieročus, kas apdraud Eiropu.
ASV aizsardzības ministrs Marks Espers pauda bažas par Atvērto debesu līgumu, kāds tas ir pašreiz.
ASV bažas skaidroja Pentagona runasvīrs Džonatans Hofmans.
“Krievija klaji un nepārtraukti pārkāpj savas saistības saskaņā ar Atvērto debesu līgumu un darbojas tādā veidā, kas veicina militārus draudus pret Amerikas Savienotajām Valstīm un mūsu sabiedrotajiem un partneriem,” sacīja Hofmans.
Oficiāli ASV no līguma izstāsies pēc pusgada, atstājot vismaz formālu laika logu sarunām starp Vašingtonu un Maskavu līguma glābšanai, lai gan iepriekšējā pieredze liecina, ka tas ir mazticami.
Šis ir jau trešais svarīgais ieroču kontroles pakts, no kura Tramps ir izstājies, kopš ieņem prezidenta amatu. ASV ir izstājušās gan no 2015. gada Irānas kodolvienošanās, gan Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma. Abos gadījumos Tramps savu soli pamatojis ar pārkāpumiem no otras līguma dalībnieka puses.
Eksperti un laikraksts “New York Times” uzskata, ka izstāšanās no šī līguma varētu būt prelūdija ASV aiziešanai no 2010. gadā noslēgtā Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma jeb START, kura termiņš beidzas nākamā gada sākumā.
Viens no mērķiem varētu būt panākt kādu jaunu ieroču kontroles līgumu, cenšoties tajā iesaistīt arī Ķīnu.
Tramps norādīja, ka izredzes panākt jaunu līgumu pastāv.
“Mēs ar Krieviju esam izveidojuši ļoti labas attiecības. Kā zināt, strādājām kopā pie naftas problēmjautājuma. Es domāju, mums ir labas attiecības ar Krieviju, bet Krievija neievēro līgumu. Tādēļ, kamēr viņi to neievēros, mēs izstājamies. Bet ir laba iespēja, ka mēs panāksim jaunu līgumu vai paveiksim kaut ko, lai saliktu kopā veco līgumu,” sacīja Tramps.
Maskava ātri vien pēc Trampa paziņojuma uzsvēra, ka izstāšanās kaitēs Eiropas drošībai un ASV sabiedroto interesēm.
Savukārt NATO alianses vēstnieki sasauca steidzamu sanāksmi, lai novērtētu šī soļa sekas un tā ietekmi uz Eiropas drošību.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss mudināja Vašingtonu pārdomāt, sakot, ka Vācija, Francija, Polija un Lielbritānija ir vairākkārt skaidrojusi ASV, ka pēdējo gadu problēmas ar krieviem “neattaisno” izstāšanos.
Tikmēr ANO atkārtoti pauž bažas par starptautiskās drošības apdraudēšanu laužot šo un citus dokumentus, ar kuriem tiek ierobežota bruņošanās.
“Mēs nevaram vēl vairāk uzsvērt, cik ieroču aprites kontrolēšanas režīms sniedzis drošību visai starptautiskajai sabiedrībai, ierobežojot bruņošanās sacensību. Izbeidzot šādus līgumus un neliekot neko vietā, pastāv destabilizējošu aktivitāšu risks, piemēram, jaunas bruņošanās sacensības, kas var novest pie militāras pārrēķināšanās,” pauda ANO pārstāvis Stefans Dujaričs.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) savukārt paziņojumā medijiem pauda, ka ASV izstāšanās bija prognozējams lēmums, kas izriet no Krievijas sistemātiski veiktajiem starpvalstu līgumu pārkāpumiem.
“ASV lēmums nav pārsteigums, jo esam konsultējušies ar saviem ASV kolēģiem, savukārt Krievija jau vairākkārt ir aicināta rīkoties saskaņā ar līguma noteikumiem. Pārkāpumi no Austrumu kaimiņvalsts puses pēdējā laikā, diemžēl nav nekas neierasts - Krievija ir pārkāpusi arī Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līgumu, kā arī vienpusēji apturējusi saistības Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā,” pauda Pabriks.
Pamatojoties uz Atvērto debesu līguma kvotu sadalījumu, Latvija reizi gadā veic novērošanas un fotografēšanas lidojumu virs Krievijas vai Baltkrievijas. Tāpat apvienotā Krievijas-Baltkrievijas misija reizi gadā lido pāri Latvijas teritorijai.
Atvērto debesu līguma noslēgšanai ir bagāta vēsture. Pirmais šādu kontroles mehānismu piedāvāja ASV prezidents Dvaits Eizenhaurs Aukstā kara sākumposmā.
“Mūsu drošība un visa brīvā pasaule pieprasa efektīvas sistēmas informācijas iegūšanai par citu spēcīgu valstu militārajām spējām. Īpaši to valstu, kas fetišizējušas slepenību,” toreiz, 1960.gadā norādīja Eizenhaurs.
Tolaik PSRS šo ASV iniciatīvu noraidīja, bet dažus gadus vēlāk jau sekoja Aukstā kara augstākais spriedzes punkts – Kubas raķešu krīze. Pieaugušā saspīlējuma dēļ starp abām lielvarām pie šī jautājuma izdevās atgriezties tikai Padomju Savienības pēdējās dienās:
Līgumu izdevās parakstīt 1992. gadā – starp visām tolaik vēl tikai desmit NATO dalībvalstīm un bijušā Varšavas pakta valstīm. Taču bija nepieciešami vēl desmit gadi, lai to ieviestu dzīvē. Kopš tā laika 18 atvērto debesu gados no Vladivostokas līdz Vankūverai veikti vairāk nekā 1500 izlūklidojumi.
