Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu kolēģu darbības graujot pasaules drošības sistēmu un spiežot veikt adekvātus pretpasākumus.
Krievija neapmierināta ar NATO manevriem
Šoigu apgalvo, ka pēdējā laikā esot pieaugusi NATO militārā aktivitāte Krievijas robežu tuvumā.
Šoigu vēsta, ka pēdējo septiņu gadu laikā ASV stratēģisko bumbvedēju lidojumu skaits Eiropā esot pieaudzis 14 reizes, savukārt Baltijas jūrā arvien biežāk ienākot NATO karakuģi, kas esot bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Alianses militāro manevru skaits pēdējos gados esot pieaudzis pusotru reizi.
Tāpēc Krievija nolēmusi spert pretsoļus, paziņoja Šoigu.
Krievija pastāvīgi pilnveido karaspēka kaujas struktūru, un Krievijas Rietumu militārajā apgabalā līdz gada beigām tiks izvietoti 20 jauni karaspēka formējumi un vienības.
Gatavošanās mācībām ''Zapad-2021''
“Mūsu Rietumu kolēģu rīcība iznīcina drošības sistēmu pasaulē un piespiež mūs veikt atbilstošus pretpasākumus. Mēs pastāvīgi uzlabojam karaspēka kaujas sastāvu.
Līdz gada beigām Krievijas Rietumu kara apgabalā tiks izveidoti apmēram 20 formējumi un militārās vienības. Jaunu vienību izveide tiks sinhronizēta ar modernu ieroču un militārās tehnikas piegādi karaspēkam. Šogad apgabala karaspēkam plānots piegādāt apmēram 2000 ieroču,” sacīja Krievijas aizsardzības ministrs.
Šoigu arī informēja par gatavošanos septembrī plānotajām Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām “Zapad-2021”. Viņš uzsvēra, ka manevru mērķis esot tikai un vienīgi uzlabot abu valstu aizsardzības spējas, taču iepriekš šajās mācībās ir izspēlēti scenāriji militāram uzbrukumam Baltijas valstīm un Polijai.
NATO kontrolē situāciju
Reaģējot uz Šoigu paziņojumiem, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka viņu nepārsteidz Krievijas plāni izveidot jaunas karaspēka vienības valsts rietumdaļā.
“Krievija pēdējos gados ir veikusi milzīgus ieguldījumus jaunās militārajās spējās, sākot ar konvencionālajām un beidzot ar kodolieroču sistēmām. Mēs arī esam pieredzējuši, ka Krievija ir gatava izmantot militāru spēku pret kaimiņiem. Tas notika Gruzijā un Ukrainā, viņi joprojām destabilizē situāciju Austrumukrainā.
Mēs arī novērojam pieaugošu Krievijas militāro klātbūtni Arktikā, Barenca jūrā un Baltijas jūrā, Kaļiņingradā, Melnajā jūrā, kā arī Vidusjūrā un Tuvajos Austrumos. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc NATO pēdējos gados ir palielinājusi savu spēku gatavību un izvietojusi kaujas grupas alianses austrumos” norādīja Stoltenbergs.
Prelūdija pirms Putina un Baidena tikšanās
Pašlaik vairāk nekā 9000 NATO dalībvalstu karavīru piedalās militārajās mācībās “Steadfast Defender 2021”, kas norisinās Atlantijas okeānā, Eiropā un Melnajā jūrā. Alianse norāda, ka manevru nolūks ir pārbaudīt NATO kaujas gatavību un militāro mobilitāti.
Aprīlī attiecību saasinājumu starp NATO un Krieviju izraisīja Krievijas karaspēka sakoncentrēšana pie robežas ar Ukrainu. Krievija apgalvoja, ka valsts rietumos norisinās regulārās militārās mācības, bet Ukraina un rietumvalstis apsūdzēja Krieviju provokācijā.
Tikmēr mediju pārstāvji un politikas eksperti paziņojumu saista ar plānoto ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina tikšanos 16. jūnijā. Krievijas oficiālās amatpersonas paziņoja, ka sūtīšot neērtus signālus Savienotajām Valstīm pirms gaidāmā samita.
Oficiālā Maskava arī būs gatava atbildēt uz Baidena šaubām par cilvēktiesību ievērošanu Krievijā. Un Krievija esot elastīgāka nekā Vašingtona, izstrādājot tikšanās darba kārtību, norāda Maskava.
