Pagājušā gada jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu par nekomerciālajām organizācijām. Šis likums uzliek par pienākumu nekomerciālajām organizācijām, gadījumā, ja tās saņem finansējumu no citām valstīm, reģistrēties kā ārvalstu aģentiem. Pēdējā laikā visā Krievijā sākušās aktīvas nevalstisko organizāciju pārbaudes, jo Ģenerālprokuratūra ir uzdevusi pārbaudīt, vai šīs organizācijas nepārkāpj federālos likumus par pretošanos ekstrēmistu aktivitātēm. To televīzijas kanālam „Dožģ” apstiprinājis arī cilvēktiesību aizstāvības organizācijas „Agora” vadītājs Pāvels Čikovs: „Pašlaik ir zināms, ka Pēterburgā pārbauda aptuveni 100 organizācijas, Saratovas apgabalā 70, Krasnodaras reģionā 40. Tā kā vidēji katrā reģionā darbojas aptuveni 50 organizācijas, var pieļaut, ka pārbaudīti tiks aptuveni 4-5 tūkstoši organizāciju. Uzdevums ir atrast daudz pārkāpumu, kā arī saprast, ar ko tieši šīs nevalstiskās organizācijas Krievijā nodarbojas, lai vēlāk varētu tās veiksmīgi ierobežot.”
Viena no šādām organizācijām, kurā negaidītā prokuratūras un nodokļu inspekcijas pārbaude tika veikta šodien, ir cilvēktiesību aizsardzības organizācija „Memorial”, kas nodarbojas ar Staļina režīma upuru reabilitāciju, kā arī rūpējas par cilvēktiesībām Ziemeļkaukāzā. Prokuratūras pārstāvji esot pieprasījuši sniegt informāciju par organizācijas dibinātājiem, kā arī dokumentus par visiem ziedojumiem un piešķirto finansējumu. Kā aģentūrai „Interfaks” pastāstījis viens no „Memoriāla” vadītājiem Oļegs Orlovs, tiek pieprasīta ne tikai finanšu informācija, bet arī skaidrots par organizāciju iespējamo politisko darbību.
Laikraksts „Kommersant” pieļauj, ka šādas pārbaudes varētu būt saistītas ar februāra sākumā Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto sūdzību par Nekomerciālo organizāciju likumu. Šo sūdzību parakstīja 11 Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, tostarp, „Memorāls”, Maskavas Helsinku grupa, „Komiteja pret spīdzināšanu” un asociācija „Golos”.
Vairāki Krievijas politiķi, kas savulaik iestājās par Nekomerciālo organizāciju likuma pieņemšanu, uzskata, ka pārbaudēm ir jānotiek, bet organizāciju iebildumi ir nepamatoti. Kā intervijā televīzijas kanālam „Dožģ” paziņoja valsts Domes deputāts Vladimirs Burmanovs, neatklājot informāciju par saviem finansētājiem, paši cilvēktiesību aizstāvji pārkāpj likumus un nenodrošina pilsoņiem tiesības uz informāciju par finansējumu no ārvalstīm. Savukārt Krievijas prezidenta paspārnē esošā Cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības attīstības padome ir aicinājusi ģenerālprokuroru Juriju Čaiku izskaidrot tik apjomīgas pārbaudes, jo no reģioniem saņemts milzumdaudz sūdzību. Kaut vai par to, ka šādās pārbaudēs bieži vien klāt ir arī ugunsdzēsības dienesta vai citu institūciju eksperti, kas meklē jebkādus citus pārkāpumus. Cilvēktiesību padomes pārstāvju paziņojumā uzsvērts, ka reāla cīņa ar ekstrēmismu un likumam paklausīgu nekomerciālu organizāciju iebiedēšana nebūt nav viens un tas pats.
