Par atteikuma iemeslu tiek minēta iepriekšējā sodāmība tā dēvētajā "Kirovļes" lietā, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzdeva pārskatīt, jo tā uzskatīja, ka Navaļnijam liegtas tiesības uz taisnu tiesu, taču Krievijas tiesa to atstāja spēkā ar identisku lēmumu.
Arī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka liegums Navaļnijam nekādi nevar ietekmēt vēlēšanu iznākumu vai tā likumību. Peskovs piebilda, ka drīzāk pēc Navaļnija aicinājuma boikotēt martā notiekošās Krievijas prezidenta vēlēšanas ir jāvērtē, vai tas neesot pretrunā likumam.
Tikmēr 668 Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītāji otrdien, 26. decembrī, tikās Maskavā, kur vienbalsīgi pieņēma lēmumu izvirzīt Putina kandidatūru prezidenta vēlēšanām.
Starp šīs iniciatīvas grupas pārstāvjiem ir mākslinieks Mihails Bojarskis, deputāts Vladislavs Tretjaks, dziedātāja Poļina Gagarina, aktieris Josifs Kobzons un citas Krievijas estrādes zvaigznes un ietekmīgi politiķi. Plānots, ka šī Putina atbalsta grupa viņa pieteikumu kā neatkarīgam kandidātam Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegs līdz 7.janvārim. Krievijas likumdošanas paredz, ka vismaz 500 cilvēkiem ir jāatbalsta viņa kandidatūras izvirzīšana.
Savukārt pirmdien, 25. decembrī, divas pietiekami ietekmīgas partijas "Taisnīgā Krievija" un "Pilsoniskā platforma" paziņoja par atbalstu Putinam, tādējādi neizvirzot nevienu kandidātu no saviem politiskajiem spēkiem.
Partijas "Taisnīgā Krievija" līderis Sergejs Mironovs pagājušās vēlēšanās ieguva teju 4% lielu vēlētāju atbalstu un pēc partijas 9. kongresa uzsvēra, ka šogad atbalstīšot Putinu.
No palikušajiem opozīcijas pārstāvjiem vēl ir populārā Krievijas žurnāliste un raidījumu vadītāja Ksenija Sobčaka, kura startēs no partijas "Pilsoniskā iniciatīva”. Šī partija nav pārstāvēta Krievijas Valsts domē. Bet četras no sešām domes partijām jau paudušas gatavību atbalstīt Putina kandidatūru.
Līdz ar to vēl pirms martā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām par provizorisko uzvarētāju tiek uzskatīts tieši pašreizējais Kremļa saimnieks, kurš varētu kļūt par Krievijas prezidentu jau ceturto termiņu - līdz 2024. gadam.
