Publiskajā telpā informācijas par summu, kuru šajā krīzes smagi skartajā eirozonas valstī noguldījuši turīgi ļaudis, biznesa cilvēki un, iespējams, arī prāvs skaits kriminālo autoritāšu no Krievijas, nav. Domājams, ka kopējais uzkrājumu apjoms virs Kipras un starptautisko aizdevēju noteiktās, ar nodevu aplikt plānotās depozītu summas - 100 tūkstošiem eiro - krievu cilvēkiem ir mērāms miljardos. Lai veiksmīgi restrukturizētu un stabilizētu Kipras banku sistēmu, lielajiem noguldījumiem divās ietekmīgākajās Kipras finanšu iestādēs prognozē arī zaudējumus, kas pārsniedz pusi no visa noguldījuma.
Krievijas premjera pirmais vietnieks Igors Šuvalovs žurnālistiem Maskavā sacīja, ka Krievijas valdība nespers ne soli, lai situāciju kaut kā ietekmētu. Amatpersona cita starpā atklāja, ka Kipras finanšu iestādēs ir arī sīkāki noguldījumi, par kuriem Krievijas valsts piederīgajiem naudu neatvilks. Pirms pāris dienām Kipras lielākajā bankā apgalvoja, ka maksimālais minētais ieturējums no depozītiem esot maz ticams.
Krasus pārsteigumus gan nevarot izslēgt, jo Nikosijai var rasties grūtības piesaistīt līdzekļus tautsaimniecības glābšanai. Turklāt Kipra vēl joprojām nav atradusi veidu, kā no iekšējiem līdzekļiem iegūt kreditoru prasītos gandrīz sešus miljardus. Šāda summa nepieciešama, lai arī turpmāk pretendētu uz aizdevumu 10 miljardu eiro apmērā. Krievijā savukārt solīts katru gadījumu izvērtēt atsevišķi, apsvērt personas un kompānijas, kuriem atbalsta liegšana nestu milzīgus zaudējumus Maskavai. Te runa esot arī par uzņēmumiem Kiprā, kuru akcijas turētājs ir Krievijas Federācija. Turklāt Kipras ekonomikas atveseļošanā būtisks apstāklis ir salā strādājošie ārvalstu investori. Daudzi no viņiem ir Krievijas pilsoņi. Pats Kipras prezidents Niks Anastasiads ir teicis, ka viņa valsts finanšu situācija būs atkarīga no spējas vienoties jau ļoti drīz.
