Londona iepriekš solīja īstenot pretpasākumus, ja paskaidrojumi netiks saņemti līdz pusnaktij.
Lielbritānijas amatpersonas pagaidām nav publiskojušas jaunu informāciju par uzbrukumu Skripaļam un viņa meitai. Arī oficiālā Maskava atturas no komentāriem, tāpēc nav skaidrs tālākais notikumu attīstības scenārijs.
Lielbritānija varētu izraidīt Krievijas diplomātus, līdzīgi kā tas bija pēc Londonā patvērumu radušā bijušā Krievijas Federālās drošības virsnieka Aleksandra Ļitviņenko saindēšanas ar poloniju 2006. gadā.
Lielbritānija varētu iesaldēt Krievijas finanšu aktīvus, liegt vīzas Krievijas amatpersonām, boikotēt drīzumā Krievijā gaidāmo pasaules futbola čempionātu, liegt Krievijas mediju darbību Lielbritānijas teritorijā.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons ir sacījis, ka, ja izrādīsies, ka Krievija ir britu teritorijā ievedusi bīstamās ķīmiskās vielas, ar ko bija nodomāts noindēt Skripaļu, tad tas būs klajš starptautisko tiesību un ķīmisko ieroču konvencijas pārkāpums, par ko Maskavu būs jāsauc pie starptautiskas atbildības.
Pagaidām, tiesa, neapgāžamu pierādījumu tam nav, bet ļoti daudzi, tajā skaitā arī Rietumu līderi, publiski izsakās, ka tur Krieviju aizdomās.
Sergejs Skripaļs
Skripaļu Krievijā 2006.gadā notiesāja par spiegošanu britu labā, bet 4 gadus vēlāk viņš nokļuva brīvībā pēc spiegu apmaiņas, un apmetās uz dzīvi Lielbritānijā.
Tiek ziņots, ka Skripaļs arī pēc 2010.gada turpinājis sadarboties ar Rietumvalstu specdienestiem, konsultējot britu un citus specdienestus par veidiem un metodēm, kā pretdarboties Krievijas izlūkdienestiem.
Bet tagad gan aktīvi sāka rīkoties Krievija, kas ir izsaukusi uz Ārlietu ministriju Lielbritānijas sūtni Maskavā, draud aizliegt britu mediju darbu Krievijā un pieprasa piegādāt indīgās vielas paraugu, pirms vispār sniegt kaut kādus paskaidrojumus.
Medijos ir izskanējuši minējumi, ka Lielbritānija varētu aicināt NATO iedarbināt piekto pantu. Tā likusi domāt premjerministres Terēzas Mejas runa, kurā viņa minēja, ka šo var uzskatīt par Krievijas uzbrukumu Lielbritānijai kā valstij.
Bet, visticamāk, tas nenotiks, jo tas būtu ārkārtīgi radikāls solis. NATO līdz šim ir ļoti piesardzīgi izturējusies pret notiekošo, nosodot, bet praktiskas darbības neizvēršot.
Lielbritānija patlaban saņem ļoti lielu atbalstu no sabiedrotajām Eiropas Savienības un NATO valstīm. Premjerministre Terēza Meja personiski ir runājusi ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, un arī ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicies, ka ir kopā ar Lielbritāniju.
Šis atbalsts, protams, ir nozīmīgs arī tajā ziņā, ka spiediens uz Krieviju sadarboties izmeklēšanā un sniegt atbildes ir lielāks, un arī sankcijas, ja par tādām izšķirsies, varētu būt plašākas. Arī Latvijas Ārlietu ministrija jau ir paudusi savu atbalstu Lielbritānijai.
KONTEKSTS:
Ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta 66 gadus vecā bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa 33 gadus vecās meitas Jūlijas saindēšanā ar retu nervus paralizējošu vielu, pirmdien nāca klajā britu premjerministre Terēza Meja.
Bet otrdien Lielbritānija pieprasījusi Krievijai otrdienas laikā sniegt paskaidrojumus, kāpēc bijušais krievu spiegs Skripaļs un viņa meita Lielbritānijas teritorijā saindēti ar Krievijā izstrādātu nervus paralizējošu vielu. Arī ASV un NATO ir pauduši atbalstu Londonai. Tāpat Vācijas, Francijas un Baltijas valstu ārlietu ministri pievienojušies Lielbritānijas paziņojumam.
